2017. gada novembris
Kā neapjukt informācijas plūsmā?
Vidzemes Augstskola uzsāk apmācību ciklu mediju pratībā Valmieras skolēniem. Vidzemes Televīzijas sižets (sākas no ~5:20 minūtes).
Medijpratību mācīt Valmieras jauniešiem uzņēmusies Vidzemes Augstskola
Informācijas pārbagātība, kuru šodien sniedz ne tikai dažādi radio un televīzijas kanāli, prese, bet arī interneta portāli un sociālie tīkli rada gan daudz jaunu, lielisku iespēju izzināt to, kas notiek mums apkārt un arī pasaulē, gan arī rada problēmas. Kā tad orientēties šajā informācijas plūsmā? Kas tajā ir patiesība un kas meli?
2017. gada oktobris
Jānis Buholcs: Īstā problēma ar viltus ziņām
Foto: pexels.com
Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.
Cik bīstamas ir viltus ziņas? “LA” diskusija
Foto: pexels.com
Šī gada laikā jēdziens "viltus ziņas" arī Latvijā ir kļuvis ierasts un masu informācijas līdzekļos bieži lietots. Kādas ir viltus ziņas savā daudzveidībā un cik lielā mērā cīņa ar tām var būt efektīva, diskusijā spriež "LA" žurnālisti un pieaicinātie komunikācijas speciālisti, viņu starpā arī Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs.
2017. gada jūlijs
Uz kurieni NEPLP ved radio Pieci.lv?
Foto: pexels.com
Jauniešu medijs Latvijā ir vajadzīgs, un tas ir jāstiprina. "Pieci.lv" jeb Latvijas Radio 5. kanālam vēl ir jāpārvar daudz izaicinājumu, lai sasniegtu savulaik nospraustos mērķus, taču nav pārliecības, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums, ka turpmāk šajā stacijā jāatskaņo 80% Latvijas mūzikas, šo ceļu atvieglos. NEPLP ne tikai nav spējusi pārliecinoši pamatot savu lēmumu, bet arī ir nekorekti izklāstījusi sabiedrību pārstāvošās Sabiedriski konsultatīvās padomes (SKP) viedokli šinī jautājumā.
Eiropa pret «Google» - suņa astes ķeršana
Foto: pexels.com
Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem tehnoloģiju milzim “Google” ir piespriedusi visu laiku lielāko sodu — 2,42 miljardus eiro. No vienas puses, šāds lēmums apliecina, ka Eiropa spēj reaģēt uz problēmsituācijām, ko tirgū rada infrastruktūras koncentrēšanās atsevišķu uzņēmumu rokās. No otras puses, esošā Eiropas pieeja drīzāk ir nebeidzama cīņa ar sekām, nevis problēmas sakni.
2017. gada jūnijs
Zeme joprojām ir apaļa! Medijpratība no dažādu zinātnes perspetīvu viedokļa. ViA rīkotā diskusija sarunu festivālā “LAMPA”
Foto: ekrānuzņēmums no YouTube
Vai Zeme joprojām tiešām ir apaļa? 20.gadsimtā tas tika uzskatīts par pierādītu, zinātniskā ceļā apstiprinātu faktu. Bet mūsdienās? Kā esam nonākuši situācijā, kad pārbaudītas, pierādāmas informācijas vietā mediju auditorijā tik atsaucīgi tiek uztverti dažādi “alternatīvi fakti”, viltus ziņas, veikli savirpinātas lētas sensācijas un reizēm pat neslēpti meli? Vai tikai personīgais slinkums, nevēlēšanās pārbaudīt un iedziļināties ir vienmēr pie vainas? Vai tomēr kaut kas cits?
DISKUSIJĀ PIEDALĀS:
- Gatis Krūmiņš, ViA rektors
- Liene Ločmele, ViA lektore
- Jānis Buholcs, ViA docents
- Vineta Silkāne, ViA lektore
- Agnese Karaseva, ViA lektore, pētniece
2017. gada aprīlis
Šķetinot šausmu stāstu: kas slēpjas aiz "Zilā vaļa" Krievijā un kas – Latvijā?
Foto: morguefile.com
"Latvijā strauji izplatās nāves spēle" – šādi un līdzīgi dramatiski virsraksti šogad parādījās dažādos Latvijas medijos, lai gan ir pamats šaubām par ziņotā atbilsmi realitātei. Izsekojot tēmas evolūcijai Krievijā un Latvijā, Vidzemes Augstskolas pētnieki Jānis Buholcs un Solvita Denisa-Liepniece secinājuši, ka mediju iedzīvinātais satraukums par pusaudžu it kā masveida nāves gadījumiem var kļūt arī par spēcīgu politisku instrumentu.
Kas notiek, kad Krievijas "politologs" komentē notikumus Latvijā?
Foto: Ekrānuzņēmums / novorosinform.org
Stāstu par strīdu politiskas partijas iekšienē ir iespējams pārvērst par ilustrāciju tam, kā Latvijā, Baltijā un pat Eiropā diskriminē krievus. Kā? Krievijas mediju saturs pēdējās dienās sniedz interesantu piemēru.
2017. gada marts
Ko darīt ar 16. martu?
Foto: Edijs Pālens / LETA
16. marts jau tradicionāli ir kļuvis par vienu no strīdus datumiem saistībā ar Otrā pasaules kara vēsturiskajiem notikumiem un to atceri mūsdienās. Kā mēs līdz šīm sadursmēm nonācām un kāds ir virziens uz priekšu?
"Zilais valis" un mediju panika
Foto: KATHERINE TAYLOR / EPA
Dažu nedēļu laikā Latvijas mediji ir nodrošinājuši ievērojamu popularitāti spēlei “Zilais valis”, kas tiek saistīta ar jauniešu savainošanos un pašnāvībām. Tā vietā, lai skaidrotu un pārbaudītu izskanējušo informāciju, mediji ir selektīvi atlasījuši “pierādījumus” un nekritiski to visu padevuši tālāk. Baumas par spēles raksturu un izplatību, publiskajā telpā atkal un atkal atkārtotas, tiek uzdotas par “īstenību”. Cenšoties izskaidrot notikušus traģiskus gadījumus ar “Zilo vali” sociālajos medijos, mēs novēršam uzmanību no īstajiem bērnu un jauniešu problēmu cēloņiem.
2017. gada marts
Caurumi žurnālistu vairogā
Foto: MLADEN ANTONOV / AFP
Informācijas avotu aizsardzība ir viens no priekšnosacījumiem, lai mediji varētu darīt savu darbu. Avotiem ir jāzina, ka viņi var uzticēt savu identitāti, un žurnālistiem ir jāzina, ka varasiestādes viņus bez saprotama pamata nevajās par iegūto faktu ziņošanu sabiedrībai. Situācijas, kurās žurnālisti nonāk varasiestāžu redzeslokā, atkal un atkal atgādina, cik nepilnīga Latvijā ir žurnālistu un viņu avotu aizsardzība.
Vēlreiz par "Tvnet", operu un žurnālistu standartiem
Foto: Evija Trifanova / LETA
Esmu no tiem, kas uzskata, ka tiesas piespriestie 50 tūkstoši eiro par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes aizskaršanu portālā “Tvnet” publicētā viedokļrakstā ir nesamērīgs sods. Taču šim gadījumam ir arī otra puse — par to, ko žurnālistu profesionālā kopiena pati saprot ar kolēģu pieļaujamu un nepieļaujamu rīcību. Pārlieku bargais tiesas spriedums kaitē Latvijas mediju videi — bet tai kaitē arī standartu ignorēšana.
2017. gada marts
"Tvnet" un operas tiesvedībā zaudētāja ir sabiedrība
Foto: Edijs Pālens / LETA
Par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes locekļu goda un cieņas aizskaršanu Rīgas apgabaltiesa no portāla “Tvnet” par labu LNOB ir likusi piedzīt 50 tūkstošus eiro. Ko notikušais stāsta par tiesu praksi, vārda brīvību un mediju darbu Latvijā?
"Zebra" un pārdotā uzticēšanās
Foto: LTV
Konstatējusi, ka raidījumā "Zebra" ir pārraidīts Rīgas domes apmaksāts materiāls, Latvijas Televīzija ar raidījuma veidotājiem ir pārtraukusi sadarbību. Tas ir cienījams un izlēmīgs solis no sabiedriskā medija puses. Tomēr "Zebras" piemērs izgaismo tikai niecīgu daļu no plaši sazēlušās prakses, ka institūcijas vai politiķi dažādos veidos pērk saturu un raidlaiku medijos, lai tiktu cildināti.
2016. gada decembris
Baidīt ar karu
Foto: Mikhail Japaridze / TASS
2016. ir gads, kurā turpinājām gaidīt karu. Ziņās vēstīts par Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas un pārējo Baltijas valstu pierobežā, kodolraķetēm Kaļiņingradā, un dažādas amatpersonas vai citi zinātāji regulāri ir izteikušies par situācijas saasinājumiem. Laikā, kad bieži tiek runāts par jauno auksto karu, vienīgais, kas mierina — šoreiz mēs atrodamies priekškara otrajā pusē. Tomēr arī šī puse nav neitrāla. Tāpēc rūpīgi izvērtēt vajag arī šīs puses informācijas avotus un spriedumus.
"Nomelnošanas kampaņa" un citas ērtas atrunas
Foto: Harijs Grundmanis
Politiķu, amatpersonu vai citu personu izteikumi un darbi publiskajā telpā regulāri tiek kritiski izvērtēti. Tas ir normāli — šāda pārraudzība ir viens no veidiem, kā sabiedrība var sekot līdzi valstī notiekošajiem procesiem. Dažkārt pārmetumi ir pamatoti, dažkārt ne visai. Tāpēc žurnālistikā labais tonis ir dot nopeltajiem iespēju sniegt savu skaidrojumu.
2016. gada novembris
Kļūt par labākiem mediju lietotājiem
Foto: morguefile.com
Latvija ir daudz darījusi, lai stiprinātu savu fizisko aizsardzību tā iegulda līdzekļus militārajā jomā, cieši sadarbojas ar citām NATO valstīm, vērīgi uzrauga robežas. Taču sabiedrībai ne mazāk svarīgs aspekts ir arī norises informatīvajā telpā. Lai to stiprinātu, nepieciešami ne tikai valsts līmeņa pasākumi. Mūsdienās arī katram mediju lietotājam jāapzinās, cik svarīgi ir spēt kritiski izvērtēt dažādos avotos iegūstamo informāciju.
Vai Latvijā varētu uzvarēt Tramps?
Foto: Ieva Lūka / LETA
9. novembra rītā daudzus cilvēkus visā pasaulē gaidīja pārsteigums — par ASV prezidentu ir ievēlēts Donalds Tramps. Tagad tuvi un tāli eksperti dara to, kas tiem sanāk vislabāk, proti — skaidro, kāpēc notika tā, kā notika, un kāpēc viņi to iepriekš prognozēt nebija spējuši. Vai mēs spētu paredzēt šāda scenārija iespējamību Latvijā?
Kad ar faktiem nepietiek
Foto: Zoltán Vörös / Flickr.com
Faktu pārbaude (fact checking) ir kļuvusi par nozīmīgu žurnālistikas žanru. Faktu pārbaudītāji cenšas sniegt konkrētu atbildi par to, cik patiess vai aplams ir kāds publiski izskanējis apgalvojums. Taču arī ar to ne vienmēr pietiek, lai no informācijas vides izravētu melus, puspatiesības un aplamības. Informācijas uztveri ietekmē emocijas un iepriekš nostiprinātās uzskatu sistēmas, kā arī informācijas patērētāja paša gatavība kļūt par prasmīgāku, kritiskāku satura patērētāju.
2016. gada oktobris
Nespējīgākie ministri un mediju realitāte
Foto: LTV
Ja nepieciešama ilustrācija tam, kā mediji veido realitāti, par kuru pēcāk paši aizgūtnēm ziņo, der palūkoties, kā žurnālisti nesen vēstīja par SKDS veikto socioloģisko aptauju. Aptaujā cilvēkiem tika jautāts, no kuriem ministriem valstij ir vislielākais labums un vismazākais labums.
Snoudens ārpus melnbaltā
Foto: Bobby Yip / Reuters
Stāsts par Eduardu Snoudenu ir valdzinošs un intriģējošs. Kas notiek cilvēka galvā, kurš nolemj žurnālistiem sniegt informāciju par slepenām valdības spiegošanas programmām? Kas ASV, Krievijas un citu valstu varas gaiteņos un publiskajā telpā notiek pēc tam, kad noslēpumi nākuši atklātībā? Un – ne mazāk svarīgi – kā veidojas trauksmes cēlēja publiskais tēls laikposmā, kad viņš no anonīma avota kļūst par vienu no amerikāņu varasiestāžu visaktīvāk meklētajiem cilvēkiem pasaulē? Olivera Stouna filma “Snoudens”, kas pašlaik skatāma kinoteātros arī Latvijā, bija iespēja runāt par šiem jautājumiem to daudzslāņainībā. Iespēja gan tā arī palika neizmantota.