Kas ietekmēja Tavu izvēli uzsākt studijas Vidzemes Augstskolā?
Manā gadījumā izvēli ietekmēja lokācija. Pats esmu valmierietis un izlēmu būt tuvāk mājām, studēt uz vietas, un turpināt jau iesākto darbu tūrisma jomā.
Kādas ir Tavas aizraušanās un hobiji? Vai to izdevās apvienot ar studijām?
Velo – viennozīmīgi mans hobijs ne tikai braukt, bet arī skrūvēt un atjaunot. Uz studijām braucu tikai ar velosipēdu, tāpēc varu teikt, ka šīs divas aizraušanās izdevās apvienot. Un es dejoju jau kopš pirmās klases, kopā nu jau 18 gadus, piedalījos arī aizvadītajos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Vēl neesmu domājis, ka varētu pārtraukt dejot.
Ko, Tavuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot īsto lēmumu – kādā nozarē darboties nākotnē? Kam Tu ieteiktu pievērst uzmanību tiem, kas plāno pieņemt lēmumu par studiju uzsākšanu?
Jāieklausās savā sirdsapziņā, ko tā iekšēji saka – ja ir sajūta, ka būs, tad “jāšauj uz pilnu banku”, ja kaut nedaudz liekas, ka varētu nesanākt, tad nē. Bet man bieži vien patīk riskēt un es to arī daru. Ar iestāšanos Vidzemes Augstskolā lielā mērā riskēju, jo neieguvu budžeta vietu, un pirmo pusgadu bija jāmācas mazliet vairāk, lai šo budžeta vietu izcīnītu. Tas bija risks, ja vēlreiz nebūtu ticis budžetā, visticamāk, nestudētu tālāk. Tāpēc iesaku izvērtēt “+” un ”-“, sazināties ar esošiem studentiem un absolventiem, noskaidrot atsauksmes, nebaidīties uzdrīkstēties atbraukt uz Atvērtajām durvju dienām vai citiem pasākumiem, kas domāti vidusskolēniem, lai saprastu, kādā ir augstskola vide, cilvēki un studiju kvalitāte.
Kā Tu vērtē izvēlēto studiju programmu? Kādas zināšanas un iegūtās prasmes ir bijušas vērtīgākās un noderīgās tieši Tev?
Ņemot vērā, ka man jau bija zināšanas par tūrismu, tad Vidzemes Augstskola man deva papildus dažādas zināšanas. Netika stāstīta tikai teorija, bet viss tika izmēģināts praksē. Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad visam kursam bija jāpārtop par gidiem Vecrīgā. Visi svīdām no bailēm, jo baidījāmies, ka neizdosies, bet tagad to varu atcerēties kā lielisku pieredzi, jo ar teoriju vien šādas sajūtas un atmiņas nevar iegūt. Tāpat visi kopā braucām desmit dienu velobraucienā, ko sauc par “Lauku praksi”. Bija studenti, kuriem tas bija īsts pārbaudījums gan gribēšanā, gan varēšanā. Šādos brīžos svarīga ir pasniedzēju attieksme. ViA tie ir jomas lietpratēji, kas spēj gan sniegt padomu un zināšanas, gan kritiku. Studentiem, kas labi padarīja darbus un bija aktīvi, bieži vien saņēma darba piedāvājumus vai kontaktus.
Kādiem cilvēkiem (raksturs, aizraušanās, intereses), Tavuprāt, ir piemērota šī studiju programma?
Tūrisma speciālistam, patiesībā ir jāprot viss! Sākot ar naglas iesišanu dēlī, vai stabiņa ierakšanu zemē līdz pat tūrisma uzņēmuma vadīšanai. Jo vairāk prot, jo lielāku izaugsmi, tas sniedz. Piemēram, es māku dejot latviešu tautu dejas, tāpēc varu tās mācīt ārzemju tūristiem, tā būs sava veida aktivitāte.
Kuri, Tavuprāt, ir vislielākie pārbaudījumi, uzsākot studijas? Kā Tu tiki ar tiem galā?
Pirmais lielais pārbaudījums bija vieslekciju ballīte – vecāko kursu studenti uzņēma mūs godam (smaida). Bet, ja nopietni – augstskolas sistēma. Neviens neskrien pakaļ pēc nenodotiem darbiem, jāspēj ievērot termiņus un plānot savu laiku. Tā nav vidusskola, bet nebūt nav sliktāk. Vairāk izaicinājumu, kurus pārvarēt un pienākumu, kas sagatavo turpmākai dzīvei.
Ko Tu novēlētu visiem topošajiem studentiem?
Lai ir degsme acīs un vēlme darīt lielas lietas – un galvenais darīt no sirds, tad arī viss izdosies!
