Kas ietekmēja Jūsu izvēli uzsākt studijas Vidzemes Augstskolā?
Esmu dzimusi un augusi Kurzemē, tāpēc ViA nebija mana pirmā izvēle, kad vidusskolas laikā sāku domāt par tālāko izglītību, taču pilnīgi noteikti brīdī, kad lēmumu pieņēmu, - tā bija pati labākā. Šķita, ka sevis ielikšana kādos rāmjos ir nereāla, jo patika un padevās man daudz, un mani hobiji un intereses gāja tikai plašumā. Manā prioritāšu sarakstā bija gana daudz studiju programmas, kas saistītas ar radošajām industrijām un starptautisko vidi (protams, Rīgā), un jau ilgus gadus biju izsvītrojusi jebkādas „parastās” programmas no plāniem, taču tad pienāca brīdis, kad jāiesniedz pieteikums studijām… ļoti daudz sadzīvisku un praktisku iemeslu man lika domāt par to, ka galvaspilsēta nebūs mana pilsēta un ka tik daudzu interešu gūzmā, jāsāk ar ko vienu – visaptverošu, pamatīgu, piemēram, „Biznesa vadību”. Tā teikt, rozā brilles nokrita. Esmu bijusi Valmierā un zināju, cik pilsēta ir tuva dabai, cik svaigs gaiss te ir, zināju, kāda izskatās augstskola, kur atrodas kopmītnes, kādi tur dzīvošanas apstākļi, kādas iespējas ir ārpus studiju aktivitātēm. Liels pluss noteikti bija arī budžeta vietu skaits, kas kopumā uz konkrēto programmu bija lielāks nekā noskatītajās programmās Rīgā, kā arī ļoti patika izslavētais studiju formāts, jo nelielās grupas noteikti pārliecināja, ka nekāds studentu konveijers te nebūs.
Līdzīgs stāsts sekoja arī brīdī, kad nolēmu dodies pretim maģistra grādam. Pēc četriem gadiem, kas pavadīti ViA, šķita, ka tai man vairs nav, ko piedāvāt, taču es kļūdījos. Saprotot, ka doties uz galvaspilsētu pēc katras garās darba nedēļas, es nevēlos (jo tolaik jau Vidzemē biju „uz palikšanu”), kārtīgi apdomāju visas iespējas tepat Valmierā. Pēc darba pieredzes NVO un privātā uzņēmumā, biju nonākusi pašvaldības aģentūrā, un kā ūdens uz galvas pār mani nāca doma – programma „Pārvaldība un komunikācija” ir tieši tas, ko es esmu meklējusi, bet neesmu redzējusi tepat acu priekšā. Iepriekš izzinot biznesa vidi, privāta uzņēmēja ikdienas procesus, pieredzi un vajadzības, kā arī dažādu jomu specifikas, ļoti loģiski šķita papildināt redzējumu arī ar zināšanām no „otras puses” – apgūstot valsts pārvaldes procesus, publiskās finanses, komunikācijas teorijas, politikas analīzes principus utt.
Ko, Jūsuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot īsto lēmumu – kādā nozarē darboties nākotnē? Kam Jūs ieteiktu pievērst uzmanību tiem, kas plāno pieņemt lēmumu par studiju uzsākšanu?
Ļoti svarīgi noteikti ir sekot savām interesēm un hobijiem, taču tas ir jādara gudri. Reti kurš savos astoņpadsmit-deviņpadsmit gados, absolvējot vidusskolu ir pilnīgi pārliecināts par to, ko tālākajā dzīvē vēlas darīt un panākt, tāpēc, ja acis un sirds nedeg par ko konkrētu, ir kārtīgi jāapdomā sevis ierobežošana kādā specializācijā jau tik agrā vecumā. Un ir arī tādi (arī es), kuriem patīk pārāk daudz, un izvēlēties vienu ir ļoti grūti. Abos gadījumos gribas teikt, ka ir jāsāk ar visaptverošu programmu, kas sniedz redzējumu par dažādām nozarēm un jomām, kurās pēcāk ir iespējams specializēties. Tieši tāda ir arī programma „Biznesa vadība”, kuras saturā ietilpst gan gana radoši kursi (piemēram, mārketings, reklāma, līderība, projektu vadība), gan analītiski kursi (piemēram, matemātika, finanses, organizācijas stratēģija), gan ļoti praktiski un pamācoši kursi (piemēram, cilvēkresursu vadība, loģistika, biznesa ētika, vadības psiholoģija). Tas viss sniedz redzējumu par to, kā darbojas biznesa vide, attīsta analītisko domāšanu un, pēc programmas absolvēšanas, paver ļoti daudz durvju darbam dažādās nozarēs. Tomēr, ja intereses ir konkrētas, piemēram, komunikācija vai mediji, šo programmu zināšanas tāpat ir piemērojamas ļoti dažādās jomās un dažādos gadījumos. Tāpēc, atgriežoties pie pirmā teikuma, – pāri visam ir intereses un hobiji.
Kā Jūs vērtējat izvēlēto un apgūto studiju programmu? Kādas zināšanas un iegūtās prasmes ir bijušas vērtīgākās un noderīgās tieši Jums?
Abas apgūtās studiju programmas ir ļoti kvalitatīvas, tāpēc nebaidos ieteikt ViA un tās programmas arī citiem topošajiem bakalaura un maģistra programmu studentiem. Plašs profesionālais redzējums, daudz prakšu, biežas uzstāšanās auditorijas priekšā, garu un regulāru rakstu darbu iesniegšana, pamatīgs pētnieciskais darbs, kā arī veiksmīgā sadarbība ar augstskolas personālu, pasniedzējiem, ir liela vērtība jebkuram studentam, arī man, un to visu sniedz šī augstskola.
Kā Jūsu izvēlētā studiju programma sasaistās ar Jūsu pašreizējo nodarbošanos? Ar ko šobrīd nodarbojaties?
Šobrīd strādāju Vidzemes plānošanas reģionā, vadu starptautiskus uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta projektus. Šķiet, ka nav iespējams vēl vairāk trāpīt desmitniekā ar studiju laikā gūto zināšanu un pieredzes turpināšanu darba vidē, jo pārstāvu valsts iestādi, taču strādāju ar uzņēmējdarbības vides jautājumiem.
Kādiem cilvēkiem, Jūsuprāt, ir piemērota šī studiju programma?
Programma ir pielāgota ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, jo pārstāv gan analītiskas un intravertas studijas, gan radošas un publiku izzinošas mācības, tāpēc varu teikt - tā der ikvienam. Taču topošajam un esošajam studentam ir labi būt radošam, mērķtiecīgam un patstāvīgam. Ir jāprot saskatīt vajadzības pat ikdienišķās situācijās un pārvērst tās iespējās, un tas viennozīmīgi ir ļoti radošs process. Mērķtiecība studentu aizvedīs tālu, jo, piespiežot sevi darīt vairāk nekā no Tevis prasa, ikviens arī iegūs daudz vairāk nekā bijis plānots. Ir jāgrib sastrādāties ar citiem un spēt komunicēt, būt patstāvīgam, jo studiju procesā biežs viesis ir grupu darbi, savukārt ārpus studijām ir būtiski iesaistīties studentu apvienībā vai kādā no hobiju grupām (kas ViA ir ne mazums), lai izdzīvotu studiju gadus pēc pilnas programmas, nepazaudējot sevi.
