Karīna Krūmiņa ir Vidzemes Augstskolas (ViA) absolvente, kura 2020. gada sākumā teicami un ar labiem profesionāliem sasniegumiem pabeidza studiju programmu “Koka ēku celtniecība un ekobūves”.
Stereotipski būvniecību uzskata par vīriešu profesiju, taču Karīna pierādīja, ka šie aizspriedumi ir novecojuši. “Pēc vidusskolas nodibināju ģimeni, tāpēc lēmums par studijām bija aizkavējies. Izglītības ieguve man bija svarīga, taču tikpat svarīga bija iespēja apvienot studijas, mājas soli un ģimenes dzīvi. Pētīju vairākus augstskolu piedāvājumus, līdz izlēmu par labu Vidzemes Augstskolai un būvniecībai, jo programmā “Koka ēku celtniecība un ekobūves” bija vakara grupas, turklāt studijas notika tepat Valmierā - pilsētā, kurā dzīvoju,” saka Karīna.
Studiju procesā Karīna visvairāk novērtējusi praktiskos darbus, jo tie veicinājuši padziļinātu izpratni par būvniecības jomu kopumā. “Manuprāt, cilvēks apgūst kaut ko jaunu brīdī, kad to piespiež dzīves apstākļi. Protams, daudz atkarīgs arī no pasniedzējiem, taču vairākums no viņiem ir ieinteresēti studenta izaugsmē, un, jo vairāk darba docētāji uzdod, jo lielāks progress jūtams. Studenti ir spiesti izzināt un meklēt resursus ne tikai augstskolā, bet arī ārpus tās. Man bija iespēja jau pēc gadu ilgām studijām uzsākt darba attiecības būvfirmā, kas deva pilnīgi citu redzējumu uz lietām, procesiem un studiju saturu.”
“Sāku strādāt būvfirmā “SANART” par būvdarbu vadītāja palīgu būvobjektā “Valmieras Viestura vidusskolas pārbūve 1. un 2. kārta”. Šajā būvobjektā strādāja divi Valmieras būvuzņēmumi: SIA “SANART” un SIA“EKERS”. Savu pienākumu ietvaros veicu segto darba aktu un izpildshēmu sagatavošanu, kārtoju dokumentāciju, sadarbojos ar būvuzraugu un gatavoju objektu nodošanai ekspluatācijā atbilstoši Būvniecības valsts kontroles biroja prasībām. Pie šī objekta, kas šobrīd nodots ekspluatācijā, nostrādāju veselu gadu,” saka Karīna.
Absolvente uzskata, ka studiju programma “Koka ēku celtniecība un ekobūves” dod plaša spektra zināšanas. “Šajā programmā viss nav tikai par un ap koka ēku konstrukcijām. Mēs apguvām būvniecību no visiem skatu punktiem. Apguvām koka, dzelzsbetona un metāla konstrukcijas. Man patika apvienot teoriju ar praksi, jo, tikko šos divus elementus izdodas apvienot, studijas kļūst vieglas un saprotamas. Būvfirma man ir iemācījusi un turpina mācīt, kā strādāt ikdienā, savukārt augstskola man parādījusi virzienu, kurā skatīties, lai es spētu izdarīt savus darba pienākumus,” saka Karīna.
Šā gada decembrī Karīnai aprit divi gadi praksē, un viņa apņēmusies iegūt sertifikātu būvdarbu vadīšanā, laužot uzskatus, ka būvniecības nozarē nav vietas sievietei. Viena no lielākajām stereotipu radītajām problēmām par dzimumu atšķirībām ir tā, ka sievietes vienkārši neuzskata būvniecību par karjeras ceļu, nemaz nerunājot par pieteikšanos uz darbu un savu ieguldījumu šajā jomā. To veicina arī negatīvas asociācijas, bažas par kolēģu neizpratni un maldīgi uzskati, ka būvniecības darbi nozīmē intensīvu roku darbu, taču Karīna izpelnījās docētāju un kolēģu cieņu, apliecinot, ka būvniecībā ir vieta arī daiļajam dzimumam.
Materiāls tapis projekta "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas" ietvaros. Šī ziņa atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas "Pilsētu inovatīvās darbības" iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.”
