Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes, studiju programmas “Kiberdrošība un inženierijas” vadītāja vietniece Inese Džarcāne nesen uzsāka darbu augstskolā, taču viņai jau šobrīd ir tālejoši ilgtermiņa mērķi.
- Ko Jūs vēlaties īstenot, darbojoties studiju programmas “Kiberdrošības inženierijas” ietvarā?
I.Dž.: Ja runājam par ambicioziem mērķiem, vēlos, lai Kiberdrošības inženierijas programma saglabā savu unikalitāti un attīstās gan dziļumā, gan plašumā. Te milzīgs paldies par jau paveikto jāsaka gan programmas iepriekšējiem vadītājiem, gan arī mācībspēkiem, kas ikdienā nodrošina programmas saturisko pusi.
- Kāpēc Jūs ieteiktu studēt kiberdrošības inženieriju?
I.Dž.:Kiberdrošībai pie esošo tehnoloģiju attīstības tempa un lietojuma ir milzīga nozīme. Šobrīd cilvēce dzīvo tehnoloģiski attīstītā laikmetā un teju ikviens attīstītas valsts iedzīvotājs ir atkarīgs no tehnoloģijām – ļaudis publicē dažāda veida informāciju par sevi sociālajos tīklos, veselības dati tiek digitalizēti, internetbankas, lietu internets, viedtālruņi, kas ir sasaistīti ar mākoņdatu platformām – šie visi mūsu dzīvi atvieglojošie elementi var būt kiberuzbrukumu objekti. Lai pasargātu (mūsu) šos datus ir nepieciešami kiberdrošības speciālisti.
Būtībā jebkurā uzņēmumā, īpaši jau stratēģiskajos, medicīnas, IT, ražojošajos uzņēmumos, arī valsts un pašvaldību iestādēs ir nepieciešami šāda līmeņa speciālisti, kuri rūpējas par organizācijas/ personas datu drošību.
Šobrīd informācijas zādzības ir visstraujāk augošais kibernoziegumu segments – no kiberuzbrukumiem ir cietuši gan tādi nozares milži kā eBay, Yahoo, Facebook gan arī virkne finanšu institūciju un uzņēmumu.
Pētījumi rāda, ka 93 % šādu uzbrukumu gadījumu varēja tikt novērsti, ieviešot vienkāršus kiberaizsardzības soļus. Statistikai-, ja 2015. gadā bija 1000 kiberuzbrukumu dienā, tad 2016. gadā šis skaits jau sasniedza 4000.
- Džezā tikai meitenes, Kiberdrošībā puiši?
I. Dž.:Jāpiekrīt, ka kiberdrošībā vairāk dominē vīrieši, taču parādās aizvien vairāk iniciatīvu, kas aicina un iedrošina IT jomai pievērsties arī sievietes. Ir virkne pozīciju, kurās sievietes uzrāda labāku sniegumu nekā viņu vīriešu kārtas kolēģi, kā piem., testētājas, biznesa analītiķes, produktu vadītājas (product owner). Kaut gan man negribētos izcelt kādu konkrētu pozīciju, jo viss atkarīgs no katra cilvēka attieksmes pret darbu.
Ja runājam par stereotipiem, tad, pieminot kiberdrošību, prātā nāk tumšās pagrabtelpās sēdoši hakeri ar kapučdžemperiem (hoodies), vai arī talantīgi, bet asociāli programmētāji, kas var uzlauzt un iekļūt jebkurā sistēmā. Šos stereotipus lielā mērā ir radījusi un uztur filmu industrija.
- Kādai, jūsprāt, jābūt mūsdienīgai pedagoģiskai pieejai?
I. Dž.:Man gribētos pieminēt Pasaules ekonomikas pētījumu “Nepieciešamās iemaņas darba tirgū nākotnē.” Tajā kā primārās prasmes ir minētas: spējas kompleksi risināt problēmas, kritiski domāt, prasmes sadarboties, tāpat cilvēkam jāpiemīt radošumam un emocionālai inteliģencei. Tas, protams, uzliek lielu slogu pedagogiem, jo šobrīd pasaule strauji virzās uz priekšu – tehnoloģijas attīstās, mainās paaudzes un pieejas. Pedagogiem jābūt elastīgiem, lai adaptētos jaunajām metodēm. Es teiktu, ka mūsdienu pedagogam jābūt līderim, lai ar savu piemēru un zināšanām spētu iedvesmot jauniešus.
- No kādām metodēm, akadēmiskām praksēm būtu palēnām jāatsakās?
I. Dž.:Studentiem ir jābūt gataviem mācīties mūža garumā. Daudzas no profesijām, kas būs aktuālas nākotnē, šobrīd varbūt nemaz vēl nepastāv. Piemēram 2010. gadā neviens nerunāja par tādām profesijām kā datu zinātnieks, mobilo aplikāciju izstrādātājs, sociālo mediju pārvaldītājs, mākoņ arhitekts (cloud architect) vai virtuālais asistents. Tagad tā ir mūsu ikdiena.Tāpēc ikvienam nozares speciālistam jābūt gatavam nemitīgi attīstīties. Attiecīgi studijas nav noslēgts posms – tas ir tikai sākums izglītošanās procesam mūža garumā. Ir jābūt gataviem reskilling un upskilling, jeb latviskojot - pārkvalificēties un/ vai celt kvalifikāciju.
