Kas ietekmēja Jūsu izvēli uzsākt studijas Vidzemes Augstskolā?
Man ļoti negribējās studēt Rīgā. Pats esmu dzimis un audzis Valkā, likās, ka Valmiera varētu būt labs vidusceļš starp Valku un Rīgu. Dokumentus biju iesniedzis arī Rīgas augstskolās, cerot, ka tomēr tikšu studēt Vidzemes Augstskolā – tiku, un arī paliku. Valmiera man patika jau tolaik – samērā maza, bet tajā pašā laikā pietiekami liela, ar pietiekoši daudz iespējām.
Ko, Jūsuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot īsto lēmumu – kādā nozarē darboties nākotnē? Kam Jūs ieteiktu pievērst uzmanību tiem, kas plāno pieņemt lēmumu par studiju uzsākšanu?
Šobrīd ir sarežģīti uz šo jautājumu atbildēt, jo astoņpadsmit gados, tikko pēc vidusskolas absolvēšanas gan izpratne, gan skatījums uz lietām ir krasi atšķirīgs. Ir grūti iedomāties, kas tiešām būtu tas, ko vajadzētu mācīties. Katrā gadījumā lēmums ir jāpieņem katram pašam. Atceros, ka apmeklēju izstādi “Skola”, uz kuru lika braukt gan skolotāji, gan vecāki. Man liekas, ka vecākos ir jāieklausās, bet gala lēmumu tomēr jāpieņem katram pašam, lai studijas patiktu un radītu prieku. Tāpēc ir jāsaprot, kas tev patīk, padodas, interesē, kurā jomā tu sevi varētu redzēt. Jāizmanto iespējas – Karjeras dienas, Ēnu dienas, kurās kaut vai uz vienu dienu, bet vari ieraudzīt to, kā viss notiek, redzēt ne tikai to krējumiņu virspusē, bet arī reālo darba vidi. Lai arī 18 vai 19 gados liekas, ka jūra ir līdz ceļiem un dzīvē viss viegli nāk un iet, tomēr ir jāsaņemas un jāsaprot, ko es vēlies darīt un kur sevi redzi.
Kā Jūs vērtējat izvēlēto un apgūto studiju programmu? Kādas zināšanas un iegūtās prasmes ir bijušas vērtīgākās un noderīgākās tieši Jums?
Iesniedzot dokumentus studijām, apsvēru domu arī par studiju programmu “Biznesa vadība”. Tomēr skolā nepatika padziļinātā matemātika, līdz ar to izvēlējos humanitāro klasi, kur nebija ne fizikas, ne matemātikas, ne ķīmijas, taču, izvēloties studiju programmu “Tūrisma organizācija un vadība” (uzsvaru liekot uz vārdu “vadība”), tik un tā nācās apgūt mikroekonomiku un makroekonomiku. Bet ekonomikas zināšanas, ko ieguvu augstskolā, noteikti ir palīdzējušas ne vien darbā, bet arī ikdienā, ļaujot saprast, kur rodas nauda un kur tā paliek. Savukārt tūrisma jomā iegūtās zināšanas ļāvušas man kļūt par profesionālu ceļotāju [smejas], zināšanas noder, plānojot komandējumus, meklējot biļetes un viesnīcas. Man noteikti arī palīdzēja grupu darbi un prezentācijas auditorijas priekšā, lai gan tā bija tikai mana studiju grupa, pirmajā gadā tie tāpat bija sveši cilvēki. Ļoti patika, ka bija iespēja komunicēt ar pārējiem studentiem, neesot iespiestam solā.
Kādiem cilvēkiem (raksturs, aizraušanās, intereses), Jūsuprāt, ir piemērota šī studiju programma?
Tam cilvēkam ir jābūt aktīvam ar piedzīvojumu garu ar vēlmi izzināt, nedrīkst būt baigais “sausiņš”, šajā studiju programmā noteikti ne. Ja nepatīk pārgājieni, ekskursijas un izbraucieni, tad varbūt nevajag uzsākt studijas šajā programmā. Mēs kursā bijām salīdzinoši daudz, un visi bijām radikāli atšķirīgi viens no otra – viens bija tiešām dabas bērns, otrs bija īsts pilsētas cilvēks, kurš, ejot pārgājienā, vēlējās komfortu, taču mēs visi ļoti labi sadzīvojām. Visas diskomforta situācijas, kurās nonācām un no kurām izkļuvām, radīja neizsakāmu prieku un fantastiskas sajūtas. Nevajag baidīties, ka būs tikai pārgājieni un neko citu neredzēsi. Mēs apguvām ļoti daudz teorētisko un praktisko zināšanu arī augstskolā uz vietas. Galvenais, lai cilvēks ir atvērts pret visu notiekošo un pret apkārtējiem. Ir jādara tiešām tas, kas patīk.
