Projekta STARGATE ietvaros Vidzemes Augstskolas pētnieki interesējas par kartupeļu pārstrādi
Vidzemes Augstskolas pētnieku grupa, kas projekta StarGate ietvaros apņēmusies izstrādāt metodoloģiju, iedziļinās bioloģiskās kartupeļu audzēšanas un pārstrādes niansēs, lai veiksmīgāk attīstītu IT tehnoloģijas, kas nākotnē atbalstīs efektīvāku saimniekošanu. Dalībnieki ielūkojas SIA “Aloja Starkelsen” darbībā, kas ir lielākais kartupeļu cietes ražotājs Baltijas valstīs un viens no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē. Viņu ražotajiem produktiem izejvielas – kartupeļus – piegādā ne viens vien Latvijas zemnieks.
Uzņēmuma direktors Jānis Garančs atzīst, ka viens no “Aloja Starkelsen” trumpjiem ir no bioloģiski audzētiem kartupeļiem ražotā ciete. “Savu uzņēmumu attīstām, balstoties uz pārtikas ražošanas tendencēm pasaulē. 2008. gadā sākām pārstrādāt bioloģiski audzētus kartupeļus, ražot bioloģisko kartupeļu cieti. Tieši tas ir mūsu galvenais darbības virziens. Alojā ražoto bioloģisko kartupeļu cieti pazīst ne vien 97% Latvijas veikalu, bet arī visā Rietumeiropā un Skandināvijā. Visvairāk Vācijā, Francijā, Itālijā. Mēs aizvien vēl esam vieni no vadošajiem bioloģiskās kartupeļu cietes piegādātājiem ASV un Kanādā. Šobrīd attīstām arī Latīņamerikas un Dienvidamerikas tirgu, grūtāk iet ar Āzijas tirgiem,” saka vadītājs.
Slēdzot līgumus ar zemniekiem, katru gadu platības, no kurām piegādā bioloģiski audzētus kartupeļus, palielinās par 30 līdz 40 procentiem. J. Garančs pastāstīja, ka divos mēnešos “Aloja Starkelsen” pārstrādā aptuveni 15 000 tonnu kartupeļu, no kuriem puse ir bioloģiski audzēti. “Ar šo apjomu pasaulē esam bioloģisko cieti ražojošo uzņēmumu pirmajā trijniekā. Taču mēs varētu pārdot vismaz divas reizes vairāk produkcijas, nekā saražojam, bet nevaram saražot ne jau tāpēc, ka uzņēmumam trūktu jaudas, bet gan tāpēc, ka trūkst kartupeļu. Mēs sadarbojamies ar ikvienu zemnieku, kurš vēlas piegādāt kartupeļus, nav nozīmes, cik daudz viņš spēj saražot, taču, protams, te katram audzētājam pašam jāskatās, kādā apjomā tas ir izdevīgi,” stāsta uzņēmuma vadītājs un piebilst, ka pašlaik līgumi esot noslēgti ar vairāk nekā 120 zemniekiem: “Līgums tiek slēgts uz trīs gadiem par noteiktu iepirkuma cenu, līdz ar to audzētāji var būt droši par nākotni. Turklāt, ja vienu gadu ir ražas samazinājums, mēs pret audzētājiem nevēršamies ar sankcijām.”
Nereti izskan apgalvojums, ka bioloģiski audzējot kartupeļus, lielas ražas nevar iegūt, taču J. Garančs saka, ka tas ir dziļi iesakņojies mīts, kas neatbilst patiesībai un neiztur nekādu kritiku. “Cilvēki domā, ka bioloģiskā kartupeļu audzēšana pielīdzināma mazdārziņam - iestādīju, kas izauga, tas izauga, bet tā nav. Pagājušajā gadā labākais iznākums no bioloģiskajiem kartupeļiem, pārrēķinot uz ieguvumu no hektāra, bija astoņas tonnas cietes no hektāra, kas nozīmē, ka ražība bijusi aptuveni 40 tonnas no hektāra. Turpretī no konvencionālo audzētāju piegādātajiem kartupeļiem, pārrēķinot uz platībām, par kurām noslēgti līgumi, iznāca, ka uz vienu hektāru esam saražojuši piecas, sešas tonnas cietes. Tātad vidējais konvencionālais rādītājs ir zemāks nekā labākais bioloģiskais. Pareizi apsaimniekojot zemi, var iegūt ļoti labas bioloģiskās ražas,” pārliecināts direktors.
Aloja Starkelsen sadarbojas ar Somijas un Zviedrijas cietes ražotājiem. “Bez sadarbības partneriem būtu ļoti grūti,” saka kompānijas direktors. Cietes ražošanai ir sezonāls raksturs, kartupeļu pārstrāde notiek no septembra sākuma līdz novembra vidum, fasēšanas cehi gan strādā katru dienu, bet vēl ir brīva jauda un ir liela vēlme attīstīt ražošanu un pārdošanu. Līdztekus kartupeļu cietes ražošanai, uzņēmums ražo arī citus pārtikas produktus, no kuriem visiecienītākie Baltijas valstīs ir sausie maisījumi - Alojas želejas un Alojas ķīseļi.