Kā Jūs nonācāt Vidzemes Augstskolā?
Patiesībā Vidzemes Augstskolā esmu bijis vienmēr. Sākotnēji kā students bakalaura un maģistra studiju programmās, pēc tam datorspeciālists un tad jau kā IT grupas vadītājs. Iepriekšējā darbā bija diezgan brīvs darba režīms, tāpēc meklēju papildus darba iespējas. Mazliet veiksme nospēlēja savu lomu, jo par ViA datorspeciālista vakanci uzzināju vien pēdējā konkursa dienā.
Jūsu galvenie darba pienākumi?
Sākotnēji, IT atbalsts, dažādi tehniskie pienākumi. ViA tikko bija noslēdzies attīstības projekts, izbūvēts jaunais korpuss Tērbatas ielā, iegādāta jauna tehnika un mani patiesībā pieņēma darbā, lai apgūtu un uzturētu virtualizācijas infrastruktūru. Tagad jau kā vadītājam jāatbild par visas iestādes tehnisko nodrošinājumu IT jomā, kā arī par savas grupas komandu. Jāorganizē darbi, jāplāno, jāveic iepirkumi, attīstība... Ļoti daudz komunikācijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem, visiem pārējiem kolēģiem. Darba pienākumu ir daudz, es pat tagad visu nemācētu uzskaitīt, bet ir interesanti, nepārtrauktas pārmaiņas, dažādas situācijas.
Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību?
Uzreiz nevaru atsevišķi kādu lietu izcelt. Jebkurš uzdevums vai radusies problēma būtībā jārisina ar vislielāko uzmanību. Liekas, ka lielākā uzmanība jāpievērš komunikācijai. Iespēju robežās dažādās situācijās mēģinu rūpēties par saviem darbiniekiem. Vienmēr esmu uzskatījis, ka jebkura uzņēmuma spējas un klientu atsauksmes ir tieši atkarīgas no tā, cik apmierināti ir tā darbinieki.
Vai Jums ir savi, īpašie rituāli darba dienu uzsākot, tās laikā vai to noslēdzot?
Tā kā nedzīvoju pašā Valmierā, tad rīts parasti sākas ar kafiju un brokastīm, pārlasot e-pastu, citreiz akūtās situācijās gan tās pārvēršas par pusdienām vai pat vakariņām. Ja mazliet pa jokam, tad aktīvajā studiju sezonā varētu teikt, ka mans darba sākuma un beigu rituāls ir signalizācijas noņemšana un uzlikšana (smejas).
Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?
Tāda tā arī ir – mēģināt saņemties - darot! Citreiz problēmas palīdz atrisināt, ja izdodas pieiet ar humoru, tomēr ne uz visiem tas iedarbojas un ne vienmēr tas ir pieļaujams. Citreiz, kad par daudz cilvēku vai uzdevumu, tad palīdz pabūt vienam.
Kas Jūs iedvesmo un motivē?
Iedvesmo pozitīvi, atsaucīgi kolēģi, veiksmīgi atrisinātas situācijas, labi paveikti uzdevumi. Kuru gan neiedvesmo laba atsauksme par labi padarītu darbu?
Kuras, Jūsuprāt, personības kvalitātes darba devēji šobrīd vērtē visaugstāk, izvēloties labākos kandidātus starp pretendentiem ar augstāko izglītību?
Personības iezīmes jau tā uzreiz neredz, izvēloties kandidātus. Intervijas laikā jau katrs cenšas parādīt sevi no labākās puses. Tās iekšējās kvalitātes parādās ilgākā laika posmā… Laikam jau galvenais – mācēt sevi pasniegt, komunicēt, vienalga kāds amats un darba pienākumi, radīt par sevi labu pirmo iespaidu un turpināt to arī pozitīvi uzturēt, apgūstot un pilnveidojot darbā nepieciešamās zināšanas, iemaņas un pieredzi.
Kādi ir Jūsu hobiji (mīļākās nodarbes) ārpus darba?
Dziedu kamerkorī “Kaķi”, spēlēju basketbolu, dažreiz arī pludmales volejbolu. Agrāk bija vairāk laika, tad fotografēju un apstrādāju fotogrāfijas, tagad, ja gadās vēl kāds brīdis, paslinkoju pie datora. Radiem, draugiem un paziņām, protams, remontēju datortehniku, bet kad pavisam apnīk viss, kas saistīts ar datoriem, tad mēdzu taisīt, salabot, izgatavot kaut ko. Automašīnai, dzīvoklim. Priecē, ja izdodas radīt ko noderīgu vai kādai lietai dot otru elpu, nevis vienkārši izmest miskastē.
Ko Jums nozīmē Vidzemes Augstskola? Raksturojiet to vienā vārdā.
Pirmais kas iešaujas prātā – personības. Jebkura iestāde būtībā ir noteikts personību kopums un to mijiedarbība. Šķiet attīstību vairāk virza spilgtas, pārmaiņu radošas personības, kas cenšas sasniegt savu mērķi, lai vai kas, tomēr arī nedrīkst aizmirst par tiem, kas pragmatiski, dienu no dienas mēģina to visu realizēt. Domāju, ka ViA ir radījusi un vēl radīs daudz spilgtu personību, kas spēj atrast un virzīt uz mērķi, kā arī tos, kas spēj šīs idejas realizēt!
