Kas ietekmēja Tavu izvēli uzsākt studijas Vidzemes Augstskolā?
Godīgi sakot, tas nebija mērķtiecīgi plānots - absolvējot vidusskolu, līdz pat augustam nezināju, ko un kur vēlos studēt, sapratu, ka laika vairs nav daudz un man ir jāpiesakās studijām kādā no Latvijas augstskolām, jo nebija tā, ka es nevēlētos studēt, to es gribēju ļoti, tikai nezināju - kur. ViA mācījās mani draugi, par šo skolu biju dzirdējusi labas atsauksmes, tāpēc nejaušības likums mani vienā saulainā dienā atveda tieši uz šo skolu. Konkrēti par studiju programmu - zināju, ka esmu liela runātāja, man patīk komunicēt, patīk diskutēt un interesēties par notiekošo Latvijā un pasaulē. Man patika radošas lietas, jo pēc savas būtības esmu māksliniece. Tajā brīdī šķita, ka žurnālistika ir nozare, kas apvieno šīs lietas. Tā bija vislielākā nejaušība, bet nekādā gadījumā kas tāds, par ko es kaut reizi nožēlotu. Esmu patiesi priecīga, pateicīga, ka nejaušības likums nostrādāja un es esmu tur, kur esmu, daru to, ko no sirds mīlu.
Ko, Tavuprāt, ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot īsto lēmumu – kādā nozarē darboties nākotnē? Kam Tu ieteiktu pievērst uzmanību tiem, kas plāno pieņemt lēmumu par studiju uzsākšanu?
Lūkojoties uz sevi laikā, kad nezināju, ko vēlos studēt, godīgi sakot, ir grūti teikt, jo vēl joprojām atceros tās sajūtas, ka gribi ko darīt, bet nezini ko un kādā nozarē, taču viennozīmīgi varu teikt - virzīties uz to, kas patīk un ko vēlas. Bieži vien ir tā, ka dažādu apsvērumu dēļ tas nav iespējams, bet es aicinātu cīnīties, doties cauri ērkšķiem, meklēt iespējas to darīt. Nevar būt lielāka laime par to, kā darīt to, kas patīk. Tas ir pavisam vienkārši - kāds prieks ir darīt to, kas Tev nepatīk, neinteresē? Nekāds! Atdeve, iniciatīva, mērķtiecība, prieks, entuziasms - tas viss rodas brīdī, kas dari to, ko mīli un to, kas izdodas!
Vai līdz šim neesi vīlusies izvēlētajā studiju programmā?
Nekādā gadījumā. Šķiet, ka nav bijis laiks, situācijas, studiju kursi, kuru laikā es kādā brīdī būtu domājusi - ja būtu zinājusi laicīgāk, ka tā būs, es neizvēlētos šo studiju programmu. Vilšanos neesmu piedzīvojusi ne reizi, vien nebeidzu priecāties par to, kā viss ir “iegrozījies”. Uzskatu, ka ar vilšanos neesmu saskārusies tāpēc, ka ViA viss vienmēr ir bijis sakārtoti, plānoti, pārdomāti. Palīdz un iedrošina pasniedzēji, kuru kompetences ir augstā līmenī, palīdz viņu attieksme un individuālā pieeja studentiem, kas ļauj domāt, ka viss ir kārtībā.
Kā Tu vērtē izvēlēto studiju programmu? Kādas zināšanas un iegūtās prasmes ir bijušas vērtīgākās un noderīgās tieši Tev?
Studiju programmu vērtēju ļoti augstā līmenī - gan pasniedzēju attieksmi, kas palīdz un iedrošina, ļauj būt personai, kas spēj un var, gan studiju kursus, kuri ir saplānoti tā, lai loģiski un secīgi apgūtu nepieciešamo, lai katrs paņemtu nepieciešamākos. Viennozīmīgi studiju programma ir pārdomāta, kvalitatīva.
Par vienu no ViA lielākajiem plusiem uzskatu praksi, kas katram studentam ir obligāta katrā akadēmiskajā gadā. Tieši prakse bija panākumu atslēga tam, kur esmu tagad. Domāju, ja prakse nebūtu kas tāds, kas nepieciešams, lai pabeigtu studiju gadu, es pati, visticamāk, pirmajā semestrī nedotos uz kādu uzņēmumu, lai tur darbotos, tāpēc esmu pateicīga ViA par šo ideju, jo tā ir neizmērojami liela iespēja un pieredze.
Uzsākot praksi Latvijas Radio 2, nedomāju, ka viss tā izvērsīsies. Noslēdzot praksi, izrādot iniciatīvu, vēlmi strādāt, jau pēc pirmā kursa beigšanas ieguvu šeit darba vietu, vērtīgākais, ko šo gadu laikā esmu saņēmusi ir milzīgā pieredze, prasmes, kontakti, jo esot radio, dien dienā strādāju kopā pieredzes bagātiem un zināmiem Latvijas žurnālistiem, ietekmīgiem cilvēkiem, politikas, kultūras pārstāvjiem, mūziķiem. Ja par to, kas no tā, ko esmu mācījusies, man ir bijis visnoderīgākais, tad noteikti tie ir bijuši žurnālistikas pamati, kursi par mediju ekonomiku pamatdarbību valstī, radio un TV žurnālistika, reklāma, radošā rakstība u.c.
Kādiem cilvēkiem (raksturs, aizraušanās, intereses), Tavuprāt, ir piemērota šī studiju programma?
Tiem, kuriem ir vēlme sekot līdzi notikumiem valstī, pasaulē, kuriem ir interese radīt ko jaunu, mācīties pasniegt dažādām auditorijas grupām, kuriem ir griba izzināt, analizēt, domāt, kāpēc tas ir tā, nevis citādāk? Tiem, kuri vēlas iedziļināties, izprast dažādu lietu un notikumu sakarības. Tiem, kuri vēlas dzīvot nemitīgā notikumu plūsmā un ceļot līdzi notiekošajam. Visvienkāršākais - piemērota tiem, kam patīk, kam mirdz acis.
Kuri, Tavuprāt, ir vislielākie pārbaudījumi, uzsākot studijas? Kā Tu tiki ar tiem galā?
Principā man šķiet, ka nemaz neizjutu pārbaudījumus, protams, bija uztraukums, jo notiek vides maiņa no vidusskolas uz augstskolu, kad īsti neizprotu, kas un kā būs, kas notiks. Noteikti pārbaudījums ir iejusties jaunā vidē, kolektīvā, pieņemt jauno sistēmu, pārvarēt bailes, “izkāpt” ārā no komforta zonas, jo dari ko tādu, ko iepriekš neesi darījis. Ar dažām no nosauktajām lietām saskāros arī es, bet ar visu palīdzēja galā tikt gan pasniedzēji, gan stāstītais ievadlekcijās, gan arī katra kursa “krustvecāki”.
Ko Tu novēlētu visiem topošajiem studentiem?
Atrast un darīt to, kas patīk, jo ticiet - nav lielākas laimes, ja ir iespēja strādāt, darīt, mācīties ko tādu, ko mīli, kas aizrauj, par ko mirdz acis un vienkārši IR laime. Iesaku nākt studēt uz ViA!
