2019. gada janvāris
Pētnieki: Kāpēc revolūcijas sociālajos medijos Latvijā nedzimst
Ekrānuzņēmums no Delfi.lv
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs kopā ar citiem pētniekiem Delfi.lv rakstā dalās pārdomās par to, ko diskutē lielāko Latvijas "Facebook" grupu dalībnieki un cik lielā mērā sociālo mediju vidē pie mums var attīstīties tādas idejas, kas pēcāk atbalsojas plašākā publiskajā telpā.
2018. gada decembris
Ekrānuzņēmums no irir.lv
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs irir.lv rakstā apskata dažas problemātiska sociālo mediju lietojuma izpausmes.
2018. gada septembris
Datu aizsardzības regulas aizstāvībai
Ekrānuzņēmums no TVNet.lv
"Regula sniedz nepilnīgu, bet tomēr nozīmīgu devumu, lai indivīdu un viņu datu vācēju attiecības varētu veidoties kaut mazliet godīgākas," tā Vidzemes Augstskolas asociētais profesors LSM.lv rakstā.
Paši pūta, paši dega jeb kā Latvijas Krievu savienība cenšas iekarot savus vēlētājus
Ekrānuzņēmums no TVNet.lv
Vidzemes Augstskolas docente Solvita Denisa-Liepniece sniedz viedokli Re:Baltica analīzē par metodēm, kā Latvijas Krievu savienība (LKS) iekaro savu auditoriju.
2018. gada augusts
Melu nokrāsas: par medijpratību, ideoloģijām un viltus ziņām
Ekrānuzņēmums no lvportals.lv
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs rakstā LV portālam ieskicē dažus apsvērumi, kas jāņem vērā centienos stiprināt cilvēku spēju nekrist par upuri dezinformācijai un izvēlēties kvalitatīvus informācijas avotus.
Sociālo mediju netīrā puse. Mediju pētnieks Jānis Buholcs par filmu 'Tīrītāji'
Ekrānuzņēmums no Delfi.lv
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs dalās pārdomās par filmu ''Tīrītāji', kurā attēloti satura moderatori sociālajos tīklos, kuri atbrīvo internetu no nevēlamas, satura politikai neatbilstošas informācijas.
2018. gada jūlijs
The Soviet Union and the Baltics: who owes what to who?
Ekrānuzņēmums
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš sarunā ar The Baltic Times atklāj, kā attīstītos Baltijas valstu tautsaimniecība, ja tās neskartu padomju okupācija.
Saite uz The Baltic Times: Summer Magazine 2018
2018. gada maijs
Tas, ko vienmēr esat gribējuši zināt par sociālajiem tīkliem
Ekrānuzņēmums
Vidzemes Augstskolas docents un asociētais profesors Jānis Buholcs LSM.lv rakstā norāda uz problemātiskiem aspektiem žurnālistikā, kas attiecas gan uz sociālo mediju formu, gan saturu.
2018. gada aprīlis
Latvian delegation visits Haaga-Helia to learn about media literacy education in Finland
ViA Docente Solvita Denisa-Liepniece 2018. gada aprīlī kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāvjiem piedalījās mobilitātes vizītē Somijā, kur uzzināja vairāk par vietējo mediju pratības projektu "Faktus, lūdzu!".
Saite uz rakstu Haaga Helia mājaslapā
2018. gada marts
Putin Forever or The Dawn of Post-Putin Era? The Meaning of Russian Election
Ekrānuzņēmums
Solvita Denisa-Liepniece diskusijā Viļņas politikas analīzes institūtā.
Being local: Solvita Denisa-Liepniece
Ekrānuzņēmums
Vidzemes Augstskolas docente un Baltijas Mediju izcilības centra konsultante Solvita Denisa-Liepniece dalās ar mazākumtautību valodas žurnālistu veiksmes un ilgtspējas padomiem.
2018. gada februāris
Solvita Denisa - Liepniece: Viltus ziņa kā kiberuzbrukums – Lietuvas pieredze pārdomām par Latviju
Ekrānuzņēmums
2018. gada sākumā Lietuvas atbildīgās amatpersonas ziņoja par nepieciešamību izveidot autonomu informācijas tīklu Lietuvas teritorijā. Šis tīkls apvienos nozīmīgus objektus un dos iespēju turpināt komunikāciju arī gadījumos, ja pārstās darboties internets vai būs nepieciešams sazināties, neizmantojot internetu. Viens no neseniem pierādījumiem sistēmas izveidošanas nepieciešamībai ir janvāra kiberuzbrukums Lietuvai. Šo uzbrukumu īpašu padara viltus ziņu izmantošana un mediju iesaistīšana.
2017. gada novembris
Jānis Buholcs: Kā pārbaudīt bezmaksas biļešu un citu labumu solītājus
Ekrānuzņēmums
“Paldies #Airbaltic!” — šādi ieraksti parādījās daudzos “Facebook” profilos. Tie mudināja apmeklēt tīmekļa vietni, kur it kā var dabūt bezmaksas aviobiļetes. Latvijas aviokompānija drīz izplatīja paziņojumu, ka šī ir viltus akcija, kam ar “airBaltic” nav nekāda sakara. Šo gadījumu var izmantot, lai mācītos, kā atšķirt īstus piedāvājumus no melīgiem.
'NATO – cūkas' jeb stāsts par kādu fotogrāfiju
Ekrānuzņēmums
Kāda sociālā tīkla vietnē "Facebook" septembrī publicēta fotogrāfija ar Ādažu mežā it kā karavīru atstātiem atkritumiem drīz pārvērtās mediju ziņās par to, kā NATO spēki piesārņo Latviju un atstāj atkritumu kalnus. Sensacionālisms, manipulācija un pārspīlējumi, vienā rakstā iesākti, pārpublicēšanas gaitā auga aizvien lielāki, sasniedza auditoriju ārpus Latvijas – un jau citā noformējumā atgriezās atpakaļ vietējā informācijas telpā. Attēlā, kura autentiskumu neviens nepārbaudīja, katrs tālākpadevējs varēja saskatīt to, kas politiski nepieciešams.
2017. gada septembris
Gatis Krūmiņš: Baltijas sovietizācija pēc Otrā pasaules kara. Kas un cik maksāja par ballīti
Publicitātes foto
Šogad atslepenotie ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes dokumenti par aktivitātēm Latvijas teritorijā 40. un 50. gados ir snieguši daudz jaunas informācijas ne tikai par rietumvalstu specdienestu darbībām, bet arī par PSRS represīvajām iestādēm. CIP dokumenti sniedz ieskatu arī dažās finanšu pozīcijās un ļauj aprēķināt, cik iekšējās drošības aktivitātēm un sovietizācijai Baltijas teritorijā tērēja PSRS represīvās ministrijas.
2017. gada jūlijs
Gatis Krūmiņš: Par vēstures pārrakstīšanu visskaļāk brēc tie, kas paši to centušies darīt
Foto: lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_nacionālie_partizāni
Nesen visai skaļu rezonansi ir izraisījusi NATO veidotā īsfilma par nacionālās pretestības kustību Baltijā. Varbūt ne jau pati īsfilma, bet gan ļoti emocionālā Kremļa amatpersonu reakcija, apsūdzot NATO un Baltijas valstis vēstures falsificēšanā un pārrakstīšanā. Kas tad ir izraisījis tik jūtīgu reakciju?
2017. gada jūnijs
Gatis Krūmiņš: Atmaskojot mītus par padomju investīcijām Baltijā
Foto: ekrānuzņēmums
Saite uz deepbaltic.com (ENG)
Vēsturnieks: Apgalvojumi par PSRS investīcijām Lietuvā un visā Baltijā - meli
Foto: ekrānuzņēmums
Reaģējot uz Krievijas vēstnieka A. Udaļcova apgalvojumu, ka Maskava ir tiesīga pieprasīt 72 miljardus dolāru par investīcijām Lietuvā.
Saite uz Delfi.lv (RUS)
Saite uz Delfi.lt (RUS)
Par “Kremļa aģentiem”, absurdu un “Zilo vali”: Atbilde Musraļijevai, Jolkinam un Krilovai
Foto: unsplash.com
Vidzemes Augstskolas pētnieki portālā “Delfi” (latviski, krieviski) nesen publicēja rakstu to, kā izaicinājuma spēle “Zilais valis” var kļūt par politisku instrumentu tiešsaistes saziņas. Uz šo rakstu atbildes komentāru sniedza Gaļina Mursaļijeva, kas Krievijas publiskajā telpā 2016. gadā ienesa “nāves grupu” tēmu, kā arī sevi par psihologiem dēvējošie Viktors Jolkins (viņš arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgs) un Svetkalan Krilova.
Atbilde bija iecerēta kā Vidzemes Augstskolas pētnieku izvirzītās versijas atspēkojums, taču pēc būtības sniedz papildus argumentus par labu šai versijai. Publicējam mūsu pētnieku sniegto skaidrojumu krievu valodā.
Saite uz rakstu (krievu valodā)
2017. gada marts
Turpinām graut mītus par PSRS okupācijas varas investīcijām Baltijas valstu ekonomikā
Informācija par mītiem un realitāti, cik tad patiesībā Padomju Savienība investēja Baltijas republikās, krievu un angļu valodā ir pieejama ļoti maz. Tāpēc Vidzemes Augstskola ir izveidojusi īpašu video, kurā vēstures doktors Gatis Krūmiņš īsi un kodolīgi krievu valodā izklāsta sava vērienīgā pētījuma laikā konstatēto. Līdz šim nezināmus un slepenus faktus par Latvijas zinātnieku sadarbību ar PSRS militāristiem atklāj pašreizējais Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs un "mildronāta tēvs", akadēmiķis Ivars Kalviņš.
Video ir pieejams arī ar subtitriem angļu valodā:
Saite uz rakstu LSM (ENG)
Saite uz rakstu Igaunjas Sabiedriskā medija portālā (ENG)
Saite uz rakstu Postimees.ee (EST)
Saite uz rakstu Postimees.ee (EST)
Saite uz rakstu East StratCom portālā (ENG)
Bijušā Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Indreka Tomes komentārs portālā Postimees.ee (RUS)
Bijušā Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Indreka Tomes komentārs portālā Postimees.ee (EST)
Gatis Krūmiņš piedalās Latvijas Radio 1 raidījumā "Šīs dienas acīm" (09.04.2017.)
Gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS Otrajā pasaules karā bija Latvijas Republikas ienaidnieces
Foto: wikipedia.org
Otrais pasaules karš un tā notikumi sabiedrībā joprojām tiek vērtēti pretrunīgi. Lai arī kopš kara beigām ir pagājuši vairāk nekā 70 gadi, kaislības Latvijā joprojām uzvirmo, īpaši pavasarī. Tas notiek laikā ap diviem zīmīgiem datumiem, kas tiek akcentēti Otrā pasaules kara sakarā — ar 16. martu un 9. maiju. Sarežģītajos un pretrunīgajos vēstures procesos orientēties nav viegli, tāpēc cilvēki kādai notikumu interpretācijas versijai visai bieži pieslienas vairāk emociju, ne racionālu apsvērumu iespaidā. Esošo situāciju prasmīgi izmanto arī politiskās aprindas, veicinot sabiedrības polarizāciju. Situācijas ķīlnieki diemžēl joprojām ir tie Latvijas iedzīvotāji, kuri bija tiešie vēsturisko notikumu līdzdalībnieki, piemēram, bija spiesti karot divu totalitāru valstu armijās.
Pilns raksts angļu valodā (English text).
Pilns raksts krievu valodā (Pусский текст).
2016. gada novembris
Kāpēc ir svarīgi izvērtēt mītu par PSRS investīcijām padomju Latvijā?
Foto: LSM.lv
Analizējot datus par padomju Latvijas budžetu, vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir secinājis, ka Latvija padomju okupācijas laikā vairāk iemaksāja kopējā katlā, nekā saņēma atpakaļ. Šim secinājumam ir nozīme Latvijas un PSRS attiecību skaidrošanā, taču tie ļauj arī labāk izprast ekonomisko situāciju, kāda Latvijā bija pēc neatkarības atgūšanas.
Saite uz pētnieciskās žurnālistikas raidījumu "Nekā personīga"
Saite uz rakstu portālā "Delfi"
Mīti par PSRS investīcijām: Izrāde un slepenība ap Latvijas PSR budžetu
Foto: LSM.lv
Laikā, kad oficiālajos avotos PSRS veidoja mītu par plašajām investīcijām Latvijas attīstībā, republikas saimnieciskos procesus stingri kontrolēja un arī budžeta prioritātes noteica šaurs personu loks Maskavā.
Mīts par PSRS investīcijām Padomju Latvijā: Cik Latvija nopelnīja un cik ieskaitīja centrālajā budžetā?
Foto: LSM.lv
Latvija un arī pārējās Baltijas valstis okupācijas gados vairāk iemaksāja PSRS budžetā, nekā saņēma atpakaļ, – šāds ir galvenais vēsturnieka, Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa secinājums par budžeta norēķiniem padomju gados. Viņa pētījums sniedz detalizētu ieskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī parāda, cik iespaidīgas naudas tika tērētas militārajiem un represīvajiem izdevumiem.
Mīts par PSRS investīcijām padomju Latvijā: Kā tas radās un kā tiek turpināts?
Foto: LSM.lv
Pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienībai bija nepieciešams pamatot savu atrašanos okupētajā Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Par vienu šādu pamatojumu kļuva pieņēmums par plašo palīdzību, ko padomju republikas it kā saņem no centrālā budžeta. Vēsturnieka Gata Krūmiņa pētījums parāda, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai – Baltijas valstis vairāk iemaksāja centrālajā budžetā nekā saņēma atpakaļ. Krūmiņš savā pētījumā arī skaidro, kā pēckara gados mīts par Padomju Savienības investīcijām tika veidots.
2016. gada oktobris
Pētījums: Arhīvu dokumenti apgāž mītu par PSRS investīcijām Latvijā
Foto: LSM.lv
PSRS okupācijas režīms no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm ir saņēmis vairāk, nekā tajās ieguldījis. Šādi secinājumi izriet no vēsturnieka un Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa aprēķiniem, kas veikti, balstoties uz arhīvos atrastiem dokumentiem.
Saite uz interviju ar rektoru Gati Krūmiņu LR1 raidījumā "Zināmais nezināmajā"
PSRS okupācijas varas investīcijas Baltijas valstu ekonomikā — mīti un realitāte
Foto: LSM.lv
PSRS beidza pastāvēt pirms ceturtdaļgadsimta, 1991.gada nogalē. Taču zudušās impērijas drupas neliek mieru mūsdienu Krievijas valdošajai politiskajai elitei, kas savu stratēģisko komunikāciju ar ārpasauli veido, lielā mērā atgriežoties pie PSRS laika retorikas. Piesakot Krieviju kā PSRS mantinieci, Kremļa politiskā vara nedaudz modificētā veidā mēģina nostiprināt mītu par PSRS kā veiksmes stāstu, tanī skaitā arī teritorijās, ko PSRS bija okupējusi. Šī raksta mērķis ir, balstoties uz nesen Baltijas valstu arhīvos atrastiem dokumentiem, izvērtēt mīta par PSRS ekonomisko palīdzību un investīcijām Baltijas valstīs PSRS okupācijas periodā atbilstību realitātei. Arhīvu dokumenti parāda, ka Latvija PSRS budžetā vairāk iemaksāja, nekā saņēma atpakaļ.
Pilns raksts krievu valodā (Pусский текст)
Pilns raksts angļu valodā (English text)
Padomju Savienība (Krievija) un Baltija: Kurš kuram ir parādā?
Foto: ru.wikipedia.org
Saite uz rakstu žurnālā The Baltic Times (ENG)