Lāsma Gaile

Mediju studijas un žurnālistika

Iesākumam, lūdzu, pastāsti, kas ir dubultais grāds, kas tiek īstenots kopā ar Ķīles Augstskolu (Kiel University of Applied Sciences) Vācijā.

Dubulto grādu var iegūt sabiedrisko attiecību vai mediju un žurnālistikas students, kurš pavadījis vienu mācību gadu jeb divus semestrus Ķīles Augstskolā (vai otrādi no Vācijas puses) un uzrakstījis bakalaura darbu ar diviem vadītājiem – vienu no Vācijas, vienu no Latvijas. Nekādās īpašās programmās nav nepieciešams pieteikties, pietiek, ja uz Ķīli brauc, izmantojot „Erasmus+” stipendiju. Līdzīga iespēju mediju un komunikācijas studentiem Ķīles Augstskola jau ir realizējusi ar Voldas Augstskolu (Volda University College) Norvēģijā, kuras pēdās tagad seko arī ViA.

Kā un kāpēc nolēmi izmēģināt šādu iespēju?

Galvenokārt man vienkārši gribējās aizbraukt prom uz kādu laiku, redzēt jaunu valsti un pierādīt savu patstāvību, jo studiju laikā aizvien dzīvoju ar savu ģimeni, tāpēc klasiskā koju dzīve man gājusi secen. „Erasmus”, protams, bija tā ērtākā un izdevīgākā iespēja, kā to izdarīt. Domājot, kur vēlos padzīvot, ņēmu vērā, cik dārga ir valsts un kādā valodā tur notiek studijas. Sākotnēji Ķīle nemaz nebija mana pirmā izvēle, jo biju dzirdējusi, ka Vācijā studijas notiek tikai vācu valodā, un vairāk lūkojos siltāku vai neparastāku zemju virzienā. Taču izpētījusi, ka būtu iespējams savākt nepieciešamos 60 kredītpunktus no kursiem angļu valodā, izlēmu, ka gadu padzīvot jūras krastā un papildus iegūt dubulto grādu nemaz nebūtu tik slikti. Grāds ne mirkli nebija mans pašmērķis, bet gan vairāk nekā bonuss manai „Erasmus” pieredzei.

Kas ir spilgtākais, kas palicis atmiņā no studijām Vācijā?

Noteikti kopmītnes. Dzīvoju fantastiskā vietā tieši blakus jūrai, tāpēc allaž pietika vien iziet ārā vai aiziet līdz virtuvei, lai pavērotu, kā pilsētā iebrauc prāmji. Tāpat arī turp un no augstskolas varēja braukt ar prāmīti tā vietā, lai brauktu cauri visai pilsētai un apkārt Ķīles fjordam, lai nonāktu augstskolā. Gluži kā jebkuram studentam, kurš nāk no nelielas augstskolas, pirmo reizi redzēt īstu studentu pilsētiņu („campus”) ir kaut kas iespaidīgs.

Kas ir vērtīgākais, ko svarīgi zināt citiem, kas vēlas iegūt dubulto grādu?

Runājot tieši par pieredzi Ķīles Augstskolā – der lieku reizi pārliecināties, vai informācija mājaslapā ir aktuāla. Tā informācija pēc, kuras atlasīju kursus, ko varētu apgūt, izrādījās krietni novecojusi, un beigās man nācās pasēdēt lekcijās, kur īsti nesapratu, kas notiek, jo viss notika vācu valodā. Protams, ar pasniedzējiem visu varēja sarunāt un šos priekšmetus nokārtoju, pildot individuālos darbus, taču tas ir vēl viens pierādījums tam, cik ļoti vācieši iestājas par savu kultūru un valodu. Ja vien neesi nonācis kādā patiesi internacionālā pilsētā, tad, nezinot valodu, ir grūti. Taču tajā pašā laikā tas ir arī pierādījums, tam, ka iegūt dubulto grādu Vācijā, var arī īsti nezinot valodu. Ir grūtāk, bet tas ir iespējams.
Tāpat, ja gribas izbraukt arī „Erasmus” studiju praksē, tas arī attiecīgi jāsarēķina, gatavojot dokumentus, lai nebūtu, ka pietrūkst vien astīte, lai varētu divus mēnešus pavadīt vēl kādā valstī.

Kā vērtē šāda veida pieredzi?

Viennozīmīgi, ka tas ir pozitīvi. Līdz šim neesmu iedziļinājusies, kādas priekšrocības gūstu tālāko studiju izvēlē vai darba tirgū, taču, kad pastāstu par to, ka gadu sabiju Vācijā un man būs dubultais grāds, cilvēkos vienmēr raisās interese – kas tas ir, ko tas dod, pastāsti, ko vairāk! Tas laikam ir tāds ieraksts manā dzīves gājumā, kas ļauj nedaudz izcelties, lai gan es aizvien neko sevišķu tajā nesaskatu. Varbūt pie vainas latviska pieticība (smejas).

Kāpēc citiem ieteiktu izmēģināt šo iespēju?

Tā viennozīmīgi ir jauna pieredze, iespēja redzēt citu valsti pārbaudīt savu patstāvību, iemācīties jaunu valodu un iegūt draugus – viss, ko vien saka, iesakot „Erasmus” kā tādu. Bet dubulto grādu var ieteikt, ja gribas to bonusiņu ārzemju studiju pieredzei un ierakstu CV, kas ļauj nedaudz izcelties, jo līdzīgas iespējas komunikāciju studentiem citur Latvijā nesniedz.