Oskars Java ir Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors un pētnieks, ViA Senāta priekšsēdētājs un ViA Sociālo. Sākotnēji ViA Oskars absolvēja bakalaura studiju programmu „Tūrisma organizācija un vadība”, maģistrantūras studiju programmu „Sociotehnisku sistēmu modelēšana”, bet vēlāk turpināja savas studijas doktorantūrā, studējot Sociotehnisku sistēmu modelēšanu. Oskars atzīst, ka studiju laikā ViA iegūtās zināšanas palīdz lielā mērā, jo tās ir noteikušas absolventa karjeras izvēli gan pēc bakalaura studiju beigām vairākus gadus strādājot tūrisma sfērā, gan jau doktorantūras studiju laikā, uzsākot karjeru pētniecībā. Šī brīža darbā absolvents apgalvo, ka noteikti palīdz starpdisciplinārās zināšanas, kas veidojušās, kombinējot sociālās zinības ar inženierzinātnē.
Atceroties bakalaura studiju laikus, Oskars piemin, ka visspilgtāk atceras nebeidzamās koju ballītes. Savukārt, no studijām maģistrantūrā, viņam visvairāk palicis atmiņā tas, ka viņam bez iepriekšējām zināšanām IT jomā pusotra gada laikā izdevās izveidot purva hidroloģiskās sistēmas imitējošo modeli sistēmu dinamikas vidē, kas strādāja un ģenerēja samērā ticamus izejas datus. Vēlāk, atceroties savus studiju laika pasniedzējus, Oskars piemin, ka viņam visvairāk patika profesora Jāņa Kalnača lekcijas kultūras vēsturē, kur uzzinājis daudz ko par arhitektūras attīstību pasaulē: „Tiesa, uz kontroldarbiem un eksāmenu atcerējos tikai daļu no tā..Tomēr, apmeklējot senas pilsētas, uz arhitektūru es tagad skatos citādāk.”
Oskars atzīst, ka pats svarīgākais, ko var paņemt no studijām, ir prasmes strādāt komandā un prezentēt, kuras ViA joprojām attīsta savos studentos, apvienojot teorētiskās zināšanas ar praktiskajām. ViA vienmēr akcentē, ka katram studentam nodrošina individuālu pieeju. To, studējot ViA, novērtēja arī Oskars, jo nelielais grupu izmērs docētājiem ļauj individuāli strādāt ar studentu.
Viņš arī uzsver, ka ViA studentiem ir iespēja mācīties izvēlēto profesiju no nozares profesionāļiem, pētniekiem un arī ārvalstu docētājiem. Augstskola bieži īsteno dažādas vieslekcijas gan klātienē, gan attālināti: “Studējot bakalaura studiju programmā, industrijas vieslektoru skaits bija plašs, un tas sniedza studijām praktisku pieskaņu: „Es teiktu, ka šobrīd ViA spēj sniegt vēl vairāk, jo pa šiem gadiem tā ir ievērojami audzējusi zinātnisko kapacitāti un realizē virkni reģionālu, nacionālu un starptautisku pētniecības projektu, kas nodrošina iespēju studentiem saņemt aktuālu un zinātnē balstītu saturu. Arī studentiem ir iespēja iesaistīties pētniecības projektos.”
Motivējot gan esošos, gan topošos ViA studentus, Oskars aicina ikvienu pievērst lielāku uzmanību cilvēkiem, kas ir apkārt: „Studijas nav tikai lekcijas, bet kontaktu veidošana visam atlikušajam mūžam, tāpēc nopietni pieejat grupu darbiem un, pēc laba rezultāta, neaizmirstiet kopā nosvinēt!”
Kā Jūs sākāt nodarboties ar pētniecību?
Sākt darboties pētniecībā mani pamudināja mana maģistra darba vadītājs, “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde. Viņš saskatīja manī dotības, kas ļauj nodarboties ar pētniecību. Man pašam likās, ka es to nevaru, bet reizēm skats no malas ir svarīgs, jo ļauj labāk novērtēt, uz ko citi ir spējīgi. Man bija nepieciešams tāds pamudinājums.
Ar ko darbs zinātnē ir interesantāks par darbu citās jomās, kurās iepriekš esat darbojies?
Mans pēdējais darbs, pirms sāku strādāt Vidzemes Augstskolā, bija Aizsardzības ministrijas pakļautībā un tur, tā teikt, zināmas garlaicības mākts, es nolēmu studēt maģistrantūrā, līdz ar to es atkal nonācu Vidzemes Augstskolā. Pirms tam es jau šeit biju ieguvis bakalaura grādu. Studējot maģistrantūrā, sapratu, ka pētniecība man šķiet interesantāka un vilinošāka par darbu valsts iestādē.
Kas Jūs iedvesmo un motivē darboties pētniecībā?
Man patīk sevi izaicināt. Pēdējos četrus gadus, kopš nodarbojos ar pētniecību, man patīk atskatīties uz sevi un savu izaugsmi. Pirmās zinātniskās publikācijas, kuras es sagatavoju, negribas pat citiem rādīt, jo gandrīz vai kauns. Savukārt, pagājušajā gadā es sagatavoju publikāciju, kas ir iekļauta “Scopus” indeksētā zinātniskā žurnālā ar augstu ietekmes faktoru, kas atrodas pirmajā kvartilē (starptautiskās zinātniskās datubāzēs indeksētie žurnāli pēc zinātniskās ietekmes tiek ranžēti četrās kvartilēs, kur ceturtā ir zemākā, bet pirmā augstākā), starp pašiem labākajiem žurnāliem zinātnes apakšnozarē. Man ir prieks uz šo zinātnisko publikāciju atskatīties zinot, ka es to esmu sasniedzis ļoti īsā laikā.
Kādi ir mērķi, ko Jūs vēlaties sasniegt savā profesionālajā darbībā?
Šis ir tāds sarežģīts jautājums, jo es, ja godīgi, nekad neesmu bijis tendēts uz ilgtermiņa vai vidēja termiņa mērķiem. Es parasti mēģinu dzīvot mirklī, katrai dienai. Es stratēģiski nedomāju, kādu problēmu es gribētu ar saviem pētījumiem atrisināt 5 vai 10 gadu laikā. Tie izaicinājumi vienkārši paši pie manis “atnāk”. Ja ir iespēja ar savām zināšanām palīdzēt un padarīt pasauli labāku, tad pie katras izdevības es to daru.
Vai Jūsu pētnieciskajā darbībā ir bijis kāds atklājums, kas Jūs ir pārsteidzis, bijis negaidīts?
Izstrādājot savu promocijas darbu (doktorantūras ietvaros), mani pārsteidza tas, cik milzīga ietekme uz pasaules ūdens bilanci ir kokiem - tas, cik daudz ūdens koki pārtver gan no lietus, gan, cik daudz ūdens tie uzņem no augsnes. Koki regulē klimatu un tiem tiešām ir ļoti būtiska ietekme. Ja nebūtu koku, tad klimats būtu pavisam citādāks visā pasaulē. Un to man palīdzēja atklāt diferenciālie vienādojumi, kas arī šķiet tā dīvaini, bet ar matemātikas starpniecību ļoti daudz ko var izpētīt un pierādīt, apskatīt likumsakarības.
Ja Jums būtu neierobežotas iespējas, vai ir kāds atklājums, ko Jūs gribētu veikt?
Es esmu diez gan piezemēts savos pētījumos, tuvāk pie zemes, tā teikt. Mans nākamais mērķis būtu izveidot imitējošo modeli, kas spēj prognozēt meža augšanu. Lai to izdarītu nepieciešams matemātiski aprakstīt dažādus aspektus, kas ietekmē koku augšanu, piemēram, kuri faktori ietekmē to, lai iesētos sēkla un tā izdīgtu. Tad pētīt un matemātiski aprakstīt, kas ietekmē to, cik ātri dažādu apstākļu ietekmē konkrēts koks aug, tam rodas vai nerodas slimības u.tml.
Ko Jums nozīmē Vidzemes Augstskola?
Vidzemes Augstskola man nozīmē daudz. Šeit es no 2004. līdz 2008. gadam ieguvu savu pirmo augstāko izglītību, kas bija bakalaura grāds. Tad no 2015. līdz 2017. gadam ieguvu maģistra grādu, kas bija nākamā iespēja pilnveidoties. Tās izglītības bija pilnīgi dažādas. Ja bakalaurā es mācījos Tūrisma organizāciju un vadību, tad maģistrantūrā es ieguvu grādu IT, kas priekš manis bija kaut kas pavisam jauns un tas pavēra man iespējas tālāk mācīties doktorantūrā. Pēc mēneša būs četri gadi kopš Vidzemes Augstskola mani nodrošina ar darbu, tāpēc varu teikt, ka Augstskolas nozīme manā dzīvē ir patiešām ievērojama. Tāpēc arī es esmu tās patriots un šeit labprāt strādāju. Esmu daudz saņēmis no Vidzemes Augstskolas un man gribas dot atpakaļ ar savu darbu un ieguldījumu pētniecībā.
