Jaunuzņēmumiem īss dzīves cikls un nišas speciālistu trūkums

Vidzemes Augstskolas studiju programmas "Biznesa vadība" absolvente Jana Moisja savā bakalaura darbā aplūkoja “Darbinieku piesaisti Latvijas jaunuzņēmumos”. Autores mērķis bija izpētīt Latvijas jaunuzņēmumu darbinieku piesaistes rīkus un paņēmienus, veikt Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumu darbinieku piesaistes pieredzes salīdzinošo analīzi, lai piedāvātu risinājumus jaunuzņēmumiem un to regulējošām iestādēm darbinieku piesaistes jomā.

"Pētījuma gaitā noskaidroju, ka Latvijā  vērojams IT speciālistu trūkums, kas ir īpaši nozīmīgi jaunuzņēmumiem," saka J. Moisja un turpina: "Visefektīvākie rīki darbinieku piesaistei ir darbinieku ieteikšanas programmas, aktīvā kandidātu meklēšana un uzrunāšana, izmantojot sociālos medijus (LinkedIn un Facebook), kā arī vispārēja darba devēja tēla vadība, tomēr ir svarīgi diversificēt piesaistes rīkus un kanālus.  Kā lielākie darbinieku piesaistes izaicinājumi ir profesionāļu trūkums, konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana, nespēja konkurēt darbinieku piesaistē un maza uzņēmuma atpazīstamība."

Jana uzskata, ka pasaulē joprojām nav vienotas jaunuzņēmuma definīcijas un kritēriju, kā arī nav izveidota vienota izpratne par jaunuzņēmuma dzīvescikla stadijām, taču, izpētot jaunuzņēmuma jēdzienu likumā un ekspertu interpretāciju, var secināt, ka Latvijā galvenie ar jēdzienu saistītie atslēgvārdi ir strauja izaugsme, viegla paplašināšanās, globāls tirgus, mainība, tehnoloģijas, inovācijas, drosmīgas idejas, mazas un efektīvas komandas.

"Kopumā jaunuzņēmumu dzīvescikls ir ļoti īss – 70% no jaunuzņēmumiem pārstāj savu darbību 20 mēnešus pēc pirmā finansējuma iegūšanas, kam galvenie iemesli ir tādi, ka tirgū nav pieprasījums pēc produkta, finansiālo līdzekļu trūkums, nav pareizā komanda. Jaunuzņēmuma īsais dzīvescikls ir iemesls, kādēļ daži cilvēki nevēlas izskatīt jaunuzņēmumu darba piedāvājumus. Darbinieku piesaistē arvien svarīgāk kļūst attiecību dibināšana un uz pieredzi orientēta pieeja, kas nozīmē to, ka potenciālais darbinieks sākumā tiek ieinteresēts ar uzņēmuma darbību, mērķiem un vīziju, nozare, izmantotām tehnoloģijām un tikai pēc tam saruna tiek ievirzīta par darba iespējām," situāciju komentē J. Moisja.

Jaunuzņēmumiem esot raksturīgs ne tikai IT speciālistu trūkums, kas ir redzams arī tradicionālos uzņēmumos visā pasaulē, bet arī nišas speciālisti. Kaut gan Latvijas jaunuzņēmumi ir atvērti ārvalstu darbiniekiem, to piesaiste joprojām ir liels izaicinājums birokrātisku procesu dēļ, tādēļ Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā ir nepieciešami vairāki uzlabojumi tieši ārvalstu darbinieku piesaistē.

"Tā kā Latvijā notiek jaunuzņēmumu ekosistēmas sakārtošana, var paredzēt, ka jaunuzņēmumu skaits tuvāko gadu laikā paaugstināsies, tādēļ arī darbinieku piesaiste kļūs arvien aktuālāks temats dibinātāju vidū.  Kopumā jaunuzņēmumu vidē nav noteiktas pārliecības par to, vai uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka, tā kā 46% uzskata, ka jaunuzņēmumā jau strādā nepieciešamie speciālisti. Tiek secināts, ka lielākā daļa Latvijas jaunuzņēmumu neplāno lielu darbinieku pieaugumu, pat tad, ja apgalvo, ka uzņēmumam trūkst speciālistu, tā kā no jaunuzņēmumiem, kas apgalvo, ka uzņēmumā pietrūkst kvalificēta darbaspēka, lielākā daļa – 64% – tuvāko divu gadu laikā plāno pieņemt līdz 10 darbiniekiem," balstoties uz iegūtajiem datiem komentē J. Moisja.

Nozīmīgi izaicinājumi esot nespēja konkurēt ar lielākiem, ilgāk pastāvošiem uzņēmumiem, maza uzņēmuma atpazīstamība, kā arī neziņa par uzņēmuma darbības ilgumu. Neziņa par jaunuzņēmuma darbības ilgumu nav raksturīga tikai tiem, kas nesen uzsāka uzņēmējdarbību, bet gan tieši pretēji – vislielāko daļu no tiem respondentiem, kas kā izaicinājumu ir atzīmējuši neziņu par darbības ilgumu, sastāda jaunuzņēmumi, kuru darbības ilgums pārsniedz piecus gadus.

Respondentu vidū trīs populārākās metodes darbinieku piesaistei ir konkurētspējīgs atalgojums, darbinieku akciju opcijas un spēcīgs darba devēja tēls. "Apskatot jaunuzņēmumu atbildes par, viņuprāt, efektīvākajiem rīkiem un kanāliem darbinieku piesaistei, vairāk nekā puse jeb 56% ir atzinuši aktīvo meklēšanu un uzrunāšanu sociālajos medijos par efektīvāko veidu," skaidro absolvente.

Pēc karjeras lapu salīdzinošās analīzes ir secināts, ka kopumā pasaules jaunuzņēmumi darbiniekiem piedāvā dažādākus ieguvumus, piemēram, dzīvniekiem draudzīgu ofisu, hakatonus, noteiktas dienas personīgo projektu realizācijai u.c., savukārt apskatītajiem Latvijas jaunuzņēmumiem ir tendence piedāvāt vienveidīgus darbinieku ieguvumus jeb bonusus. Kopumā Latvijas jaunuzņēmumu karjeras lapas ir vairāk profesionālas, vienkāršas, arī darbiniekiem piedāvātie ieguvumi ir līdzīgi, savukārt pasaules jaunuzņēmumu karjeras lapām ir raksturīga brīvāka valoda, uzņēmuma kultūrai personalizētākas vērtības un diversificēti darbinieku labumi, kā arī vairākās lapās ir pieejama detalizēta.

Tomēr J. Moisja  saskata, ka veiksmīgas turpmākās uzņēmējdarbības sekmēšanai:"Jaunuzņēmumiem, ir nepieciešams skaidri definēt uzņēmuma kultūru un vērtības, attiecīgi arī lēmumus pieņemt balstoties uz to, un darbinieku piesaistē izmantot šo informāciju. Tiem, kuru galvenais izaicinājums darbinieku piesaistē ir konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana vai nespēja konkurēt ar ilgāk pastāvošiem uzņēmumiem, piedāvāt darbinieku akciju opcijas, kas ir unikāls rīks, lai kompensētu atalgojuma starpību. Jaunuzņēmumiem, sadarbojoties ar augstskolām, papildināt mācību programmas, īpaši IT speciālistiem, balstoties uz praktiskām zināšanām un iemaņām, kas nākotnē jaunuzņēmumiem varētu noderēt. Tiem jaunuzņēmumiem, kas kā darbinieku ieguvumus min tikai konkurētspējīgu atalgojumu, dažādot darbinieku priekšrocības, iekļaujot, piemēram, darbinieku akciju opcijas (ja iespējams), komūnas veidošanu, iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā, atvērtu saziņu un piekļuvi uzņēmuma darbības datiem."