Jau gandrīz 10 gadus var saukt sevi par valmierieti, taču bērnību un skolas gaitas aizvadījusi Mazsalacā. 2014. gadā absolvēja Vidzemes Augstskolas studiju programmu «Komunikācija un sabiedriskās attiecības». Savu profesionālo karjeru izvēlējās attīstīt dizaina, mārketinga un reklāmas jomā, dibinot savu SIA un izveidojot divus virzienus - dizaina aģentūru «MM Design» un mazuļa pirmo grāmatiņu «BeLoved».
Kā viss sākās?
Domājot par šo jautājumu, man pašai jāsaprot, kā es pie tā nonācu, un skaidras atbildes nemaz nav. Uzskatu, ka visi lēmumi - mācīšanās Vidzemes Augstskolā, pārcelšanās uz Valmieru, nebeidzamā mērķtiecība un darba vietas, kurās strādāju pirms tam, deva ievirzi un ļāva saprast, ka es negribu un nemaz nemāku saadāt pie kāda cita. Manas ambīcijas vienmēr bijušas lielākas nekā tas, kas bija jāpaveic ikdienas darbā. Man laikam gribējās būt lielākai noteicējai pār saviem ienākumiem, darīt to, kas rada gandarījumu katru dienu. Līdz reklāmai plašākā mērogā nonācu, kad strādāju veikalu tiklā «Kameja» par sabiedrisko attiecību speciālisti. Paralēli pamatdarbam veidoju arī reklāmas un mārketinga materiālus uzņēmumam. Kolēģi vienmēr pozitīvi izteicās par maniem darbiem, kas deva papildu motivāciju vairāk uzmanības pievērst dizainā darbiem. Ar laiku sapratu, ka reklāma un dizains ir tas, kas man padodas vislabāk, turklāt bez īpašas piepūles. Nolēmu, ka jāizveido sava lapa Facebook, lai paralēli pamatdarbam hobija līmenī piedāvātu dizaina pakalpojumus. Tā pamazām parādījās klienti, lielākoties pateicoties jau esošajiem klientiem, kas ieteica mani kā dizaineri. Tā ar laiku vairs nespēju paveikt blakus darbus un nolēmu aiziet no pamatdarba, un kļuvu par pašnodarbinātu grafisko dizaineri. iespējams, mana attieksme pret darbu un cilvēkiem palīdzēja iegūt arvien vairāk klientu. Tad radās nepieciešamība dibināt uzņēmumu, kā ietvaros turpināju strādāt ar grafisko dizainu un mārketingu.
Savukārt ideja par grāmatiņām «BeLoved» parādījās, kad vajadzēja draudzenēm meklēt dāvanas mazuļa raudzībām. Ideja par pirmo grāmatiņu likās forša, turklāt man tādas bērnībā nebija. Meklējot grāmatnīcās, neko, kas patiktu, nevarēju atrast - visas bija bezpersoniskas. Tas raisīja domu tādu izveidot pašai. Pati ideja radās diezgan sen - pirms trim gadiem. Tad vēl nebija aktuāls dizaina plānotāju bums, arī Facebook vēl nebija tik populārs, pašlaik tur var atrast ļoti daudz vietējo dizaineru darbu, arī šāda tipa mazuļu grāmatiņas. Līdz ar to varētu teikt, ka Latvijā tajā laikā pat īsti nebija konkurentu šādam produktam. Bet toreiz es šo ideju neīstenoju, jo laikam pietrūka ticības tam, ka es to varu. Sākumā tomēr nepieciešami diezgan lieli finansiālie ieguldījumi, kas arī neļāva tik viegli riskēt. Bet tagad, kad «MM Design» uzņēmums ir iestrādājies un stabili nostājies uz kājām un radusies lielāka izpratne par biznesu, kā notiek sadarbība ar piegādātājiem, klientiem, tad tas bija nākamais loģiskais un pārdomātais solis.
Pastāsti vairāk par «Be-Loved» grāmatiņu!
«BeLoved» grāmatiņa radīta ar mērķi saglabāt vissiltākās un skaistākās atmiņas par mazulīša pirmo gadu! Tajā var atzīmēt pirmos faktus un sasniegumus, daļa veltīta gaidību laikam, beigu daļa veltīta pirmajiem 12 mēnešiem. No konkurentiem atšķiramies ar to, ka piedāvājam iespēju personalizēt grāmatas vāku ar bērniņa vārdu. iesaiņojam grāmatu skaistā dāvanu kastītē un visādi citādi palutinām pircēju. No oktobra vidus piedāvājam grāmatiņas arī krievu un angļu valodā, esam jau izveidojuši jaunu produktu - pirmo grāmatiņu dvīņiem. Vairāk par grāmatiņām pašlaik var uzzināt mūsu Facebook lapā: facebook.com/belovedbook.
Kāpēc uzsāki studijas Vidzemes Augstskolā?
Ar mākslu un dizainu esmu uz tu jau kopš agras bērnības, jo mākslas skolas apmeklēšana bijusi neatņemama manas dzīves sastāvdaļa jau kopš 6 gadu vecuma. Liela iedvesma nākusi no mākslinieciskās mammas, kura jau manā bērnībā redzēja, ka man padodas radošas lietas. Viņa ieteica pēc vidusskolas mācīties kaut ko, kas saistīts ar mākslu, bet es kaut kā no tā atteicos. Kad absolvēju vidusskolu, man nebija ne jausmas, ko vēlos darīt. No sākuma domāju, ka mācīšos Rīgā finanses, ekonomiku vai kļūšu par grāmatvedi, jo man ļoti patika un padevās matemātika un visas loģiskās lietas. Taču dzīvē viss tā iekārtojās, ka nonācu Valmierā. Tā bija vieta, kas ir vistuvāk mājām un draugiem. Es vēl tagad atceros, ka tad, kad atnācu uz Vidzemes Augstskolu, visiem pirmkursniekiem jautāja: kāpēc tu izvēlējies šo augstskolu? Patiesībā «Komunikācija un sabiedriskās attiecības» bija vienīgā programma, kurai pieteicos, jo likās interesantākais saturs. Tad satiku savus kursabiedrus, nomācījos pirmo gadu un sapratu - jā, es te palieku!
Un kā no studijām komunikācijās tu nonāci pie dizaina?
Es pati bieži uzdodu sev šo jautājumu. Vienmēr - gan vidusskolā, gan arī studējot augstskolā, es biju kursa stilists. Man liekas, tā notiek vienmēr, ka grupā katrs iegūst savu lomu - rakstītājs, runātājs vai kas cits, un es biju stilists, jo, piemēram, man nekad nav paticis uzstāties publikas priekšā, lai gan izvēlējos studēt komunikāciju un arī absolvēju šo programmu (smejas). Un tā sanāca, ka tad, kad studiju ietvaros vajadzēja kādu plakātu vai dizaina elementu, tad vienmēr meklēja mani. Tā pamazām sāku darboties šajā lauciņā. Un, neskatoties uz to, ka ViA nepasniedza dizainu un tikai nedaudz reklāmu, tomēr studijas šajā programmā bija nozīmīgs aspekts manā karjerā. Tieši studijas augstskolā man iemācīja atbildību pret darbu, audzināja raksturu, pacietību, iemācīja komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Tās zināšanas, ko ieguvu augstskolā, man joprojām palīdz biznesā: strādājot ar cilvēkiem, plānojot sociālo tīklu stratēģijas, reklāmas un mārketinga kampaņas klientiem u.tml.
Kādi ir galvenie izaicinājumi, vadot uzņēmumu?
Es teiktu, ka izaicinājumi ir tieši tagad, jo sākumā es pat nedomāju, ko tas nozīmē. Viss pats attīstījās, un bija viegli. Man nebija sajūtas, ka eju uz darbu. Viss, ko daru, ir īsta un patiesa sirdslieta, un tā laikam ir tā veiksmes atslēga. Varbūt man ir bijuši izaicinājumi, bet es to tā neesmu uztvērusi. Tagad es saprotu: jo vairāk zinu, jo mazāk zinu, un vēl daudz jāmācās, jāpilnveido zināšanas, jāiet līdzi laikam, it īpaši šajā nozarē, kur tendences mainās ik dienu. Izaicinājums ir apziņa - cik liela ir konkurence, cik daudz dažādu elementu jāaptver, un, augot uzņēmumam, pieaug arī vajadzība pēc papildspēkiem, bet es vienmēr esmu pieradusi darīt visu pati. Apzinos, ka ar nostāju «darīšu visu pati» es varu ātri izdegt un mīļais hobijs var zaudēt savu vērtību, un tā visa izdošanās un radošums pazudīs, ja arvien vairāk apkraušu sevi ar darbiem un pienākumiem. Arī uzņēmuma sniegto pakalpojumu skaits, dažādība visu laiku pieaug, bez papildspēkiem vairs nevar iztikt, tāpēc šogad uzņēmumā esam jau trīs darbinieki.
Kur atradi cilvēkus savai komandai?
Kopš šī gada sākuma uzņēmumā darbojas arī mans topošais vīrs. Vērojot, ko daru, cik interesants var būt darbs ar reklāmu, viņš arī pamazām sāka iesaistīties, viņam iepatikās. Otrs komandas biedrs ir mūsu draugs, kurš ir lielisks papildinājums mūsu komandai, jo viņa līdzšinējā pieredze un zināšanas ir ļoti vērtīgas. Katram no mums ir kādas lietas, kas sanāk vislabāk, un kopā veidojam lielisku, spējīgu komandu, kas spēj gāzt kalnus.
Tu esi vadītāja. Kā ir deleģēt darbus citiem? Vai sauktu sevi par vadītāju vai līderi?
Man vienmēr mācīja cilvēkā saskatīt labo, saprast, kas viņam vislabāk patīk un padodas, jo tādā gadījumā cilvēks darbu dara ar prieku un entuziasmu.
Es drīzāk sevi sauktu par līderi, jo man liekas, ka nav pareizi kādam uzspiest vai likt kaut ko darīt. Ja savāc pareizo komandu un ir kopīgs un izprotams mērķis, un katrs dara to, kas patīk un sanāk, tad arī izdodas. Uzskatu, ka katram jāapzinās: ienākumi ir atkarīgi no paša ieguldītā darba, un, strādājot šādā ģimenes uzņēmuma formā, iespējams ir viss. Man patīk iedvesmot cilvēkus ar saviem veiksmes piemēriem, lai arī viņi redz, ka tas ir iespējams un var sanākt.
Šobrīd tavs hobijs ir arī galvenais ienākumu avots...
.. .jā, sapratu, ka vienalga, ko darīšu, kur strādāšu, es nenopelnīšu tik daudz, cik vēlos. Man svarīgi ir tas, ka ieguldītais darbs un idejas tiek atbilstoši atalgotas, un uzskatu, ka Latvijā tādu darba vietu nav daudz. Turklāt gribējās darīt sirdslietu, un uzņēmuma dibināšana bija loģisks solis. Protams, sākumā negāja tik spoži, cik gribētos, bet tagad jau aptuveni trīs gadus strādāju sev un varu teikt, ka man nav nepieciešams papildu darbs.
Iegūtais diploms palīdzēja vai tomēr, ja būtu iespēja sākt vēlreiz, tad no studijām atteiktos?
Esot šajā dzīves punktā, es saprotu, kāpēc jebkurā vakancē darba devējs prasa augstāko izglītību. Ja es tagad izvēlētos darbiniekus, tad liels pluss būtu cilvēkam ar augstāko izglītību, vienalga kādu, bet augstāko. Nevis ķeksīša pēc vai tāpēc, ka ir diploms, bet gan tāpēc, ka augstskolā cilvēks iemācās būt par cilvēku. Viņš uz lietām skatās plašāk, izprot daudzus procesus. Es noteikti savā izvēlē neko nemainītu. Liels pluss Vidzemes Augstskolai ir tas, ka šeit ir personiska pieeja, ko var dot tikai studijas samērā mazās grupās. Runājot par sava biznesa uzsākšanu, protams, ar diplomu vien nepietiks, jo, lai darītu kaut ko savu, vajag arī mērķtiecību, apķērību un lielas ambīcijas, bet to augstskolā iemācīt nevar.
Šo gadu laikā esi sastrādājusies ar dažādiem cilvēkiem un uzņēmumiem. Atskatoties uz paveikto, ar kuriem projektiem lepojies visvairāk?
Visvairāk es lepojos ar sadarbību, kas izveidojusies ar Latvijas Vieglatlētikas savienību. Sadarbojamies jau divus gadus. Mums ātri izveidojās savstarpēja sapratne, un bija un ir viegli strādāt. Lai gan esmu tikai maza daļa no šīs organizācijas, tomēr jūtos piederīga, un šī sadarbība silda sirsniņu. Prieku rada arī sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem Valmierā, Vidzemē. Šķiet, mēs esam tādi draudzīgi un ģimeniski. Protams, lepojos arī ar «Be-Loved» projektu, jo tas radīts kā kaut kas skaists un paliekošs, turklāt ļoti īsā laikā ieguvis pozitīvu atzinību starp tiem, kas jau iegādājušies vai aptaustījuši grāmatiņas.
AVOTS: Laikraksts "Liesma"
